Februāra naktīs vēl ir bargs sals, bet dienā saules staros jau jūtams siltums. Krasās temperatūras maiņas ir bīstamas augļu kokiem — sevišķi plūmēm un ķiršiem. Saules sasildītajos stumbros var sākties sulas cirkulācija, un naktī, sulai sasalstot, var tikt atplēsta miza no koksnes. Ja dārzā augļu koki aizputināti, tad labākais līdzeklis ir apmest tos ar sniegu vēl pamatīgāk — cik vien augstu iespējams. Ja stumbri ir kaili — tie jākaļķo vai jāaptin ar papīru, ko pavasarī sadedzina.

Ļoti viegli šinī laikā ir atbrīvoties no kurmjiem. Mazdārziņu īpašniekam ir jāiesāk kurmju ķeršana vienlaikus, lai atbrīvotu lielāku platību. Kurmis katru dienu meklē sliekas un kāpurus, tāpēc virs sniega parādās jauni rakumi un ejas ir viegli atrodamas. Eju pārrok, uzmanīgi padziļina un ierok vecu trīslitru kanniņu vai līdzīgu trauku. Pēc tam atjauno eju, pārsedz to, lai neiespīd gaisma un neaizbirst. Kurmis barību meklēdams, ieslīd kanniņā un no tās vairs ārā netiek.

Kurmjus var ķert visu gadu, bet apsētu un apstrādātu dārzu ir žēl postīt. Kurmju ādiņas var izģērēt vai arī kurmīti aizvest un palaist mežā, lai dzīvo tur. Šādā slazdā iekrīt arī peles. Trauku ieteicams pārbaudīt katru dienu vai pat biežāk, lai dzīvnieki ilgi nemocītos.