Pasaulē pazīstamas 25 korinšu sugas. Ovālā korinte (Amelanchior ovalis Medic.). Šis rožu dzimtas augs sastopams Krievijas vidus un dienvidu daļā, izplatības robeža iet līdz Ļeņingradai, Kirovai, Sverdlovskai, Tomskai, Novosibirskai. Korintes vēl sastopamas Mazāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā. Anglijā tās kultivē kopš 16. gadsimta. Ukrainā, Baltkrievijā šur tur kultivē arī Kanādas korintes (A. canadensis Medic.). Šīs korintes ir augstākas (sasniedz līdz 10 m augstumu) un salcietīgākas. Tās vietumis pārgājušas arī savvaļā. Korintes aug mežos, krūmājos, mežmalās, saulainās vietās. Latvijā tās sastopamas diezgan bieži, jo to sēklas izplata putni. Korintes ir dekoratīvas, tās stāda arī apstādījumos, pret augsnes eroziju aizsargjoslās.

Parastā jeb ovālā korinte ir līdz 5 m augsts vasarzaļš, ātraudzīgs krūms. Jaunie dzinumi ir brūngani, ar bālganām lenticellēm, vecākiem dzinumiem miza ir pelēcīgi melna. Lapas — pamīšus, veselas, ovālas, ieapaļas, līdz 5 cm garas un 4 cm platas. Rudenī tās kļūst brūngansārtas vai brūnganvioletas. Ziedi — balti, kārtni, ķekaros pa 5—8 (10). Augi zied aprīļa beigās, maijā apmēram 10—12 dienas. Korintes ir diezgan labs medus augs, sevišķi daudz bites savāc ziedputekšņus. Augļi nenogatavojas vienlaicīgi. Augļi — sulīgas, sarkanmelnas ogas ar zilganu apsarmi, nogatavojas jūlijā. Augi ražo katru gadu. Augļi ir ļoti iecienīta zvirbuļu un strazdu barība, tos labprāt ēd arī citi putni.

Augļus ievāc, kad tie ir nogatavojušies, pakāpeniski. Izmanto svaigus un žāvētā veidā. No svaigiem augļiem gatavo džemus, ievārījumus, pastilas, želeju, sulu, dāžādus dzērienus. Bieži vien korinšu augļus izmanto kopā ar skābām ogām: baltajām un sarkanajām jāņogām, upenēm, mežābolu sulu u.c. Ogas žāvē tāpat kā melleņu ogas; vispirms vītina saulē, tad žāvē kaltēs ar labu ventilāciju līdz +60 oC temperatūrā. Žāvētās ogas izmanto kompotu pagatavošanai, lai uzlabotu to krāsu.

Korinšu augļi satur 10—12% cukuru, pektīnvielas, 0,4—1,1% organisko skābju. Galvenokārt ābolskābi, karotīnus, ap 40 mg% askorbīnskābes, B grupas vitamīnus, flavonoīdus, miecvielas, minerālvielas, tai skaitā mikroelementus varu, kobaltu, svinu u.c.

No ārtsnieciskā viedokļa tās lieto profilaktiski pret hipo- un avitaminozēm (C vitamīns un B grupas vitamīni), kā arī slimībām, kuras saistītas ar gremošanas orgānu darbības traucējumiem.

Tautas medicīnā ogu sulu lieto pret angīnu (rīkles skalošanai). Lapu un mizu novārījumu izmanto kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumos, pret caureju, jo mizā ir samērā augsts miecvielu saturs. Kanādas korinšu ziedu uzlējumu un tinktūru izmanto sirds darbības stimulēšanai un arteriālā asinsspiediena pazemināšanai.

H. RUBINE,
farmācijas zinātņu kandidāte