Lapu sinepes (Brassica juncea var. crispifolia) ir kāpostu dzimtas viengadīgs svešapputes augs. To var dēvēt arī par garšaugu, jo tās augsto uzturvērtību nosaka lielais vitamīnu daudzums. Svaigās lapju sinepju lapās ir 200 mg% C vitamīna, līdz 4-5 mg% karotīna, apmēram 20 mg% P vitamīna, daudz kalcija un dzelzs minerālsāļu, arī sinepju eļļa, kas lapām piešķir patīkamu garšu un aromātu. Lapu sinepes izmanto pikantu, vitamīniem bagātu salātu gatavošanai. Tās lieto kā piedevu dažādiem gaļas un zivju ēdieniem. Smalki sagrieztas lapas liek uz sviestmaizēm. Tās pievieno arī gaļas zupām un sautējumiem. Ziemai tās žāvē, pēc tam samaļ kafijas dzirnaviņās un iegūst pulveri, ko var lietot sinepju vietā pie gaļas ēdieniem.

Lapu sinepes augšanas sākumā veido kuplu lapu rozeti. Lapas ir zaļas vai dzeltenzaļas, iegareni olveidīgas, ar robotām malām. Pēc 25—30 dienām lapu sinepei izaug 50—60 cm augsta mazlapota vasa, tās galā izveidojas ziedi. Ziedi ir dzelteni. Auglis pākstenis ar brūnām vai dzeltenbrūnām sēklām. Sēklas dīgtspēju saglabā 3—4 gadus.

Lapu sinepes ir mitrumprasīgs, aukstumizturīgs garās dienas augs, kas labi aug arī noēnotā vietā. Veģetācijas periods ir īss: lietošanas gatavību sasniedz 20—25 dienās. Pavasara sējumi sēklas nogatavina jau vasaras vidū. No dārzā audzētām lapu sinepēm var iegūt vitamīniem bagātas lapiņas jau agri pavasarī, visu vasaru un arī vēlā rudenī, jo lapu sinepes aug un zaļo, kamēr sasalst augsne.

Lapu sinepes labāk aug un ražo neitrālās, mitrās augsnēs. Tās ieteicams audzēt pēc kultūrām, kas iepriekšējā gadā saņēmušas kūtsmēslus. Pirms sējas uz kvadrātmetru jāiestrādā 50—60 g kompleksā minerālmēslojuma. Lapu sinepes sēj agri pavasarī — aprīļa vidū. Ja augsnes virskārtiņa ir atlaidusies, tās var sēt jau aprīļa sākumā. Sēju atkārto ik pēc 7—10 dienām. Vasaras vidū sēju pārtrauc, jo dienas ir garas, temperatūra augsta, bieži pieturas sauss laiks, tas viss veicina lapu sinepju strauju izziedēšanu. Sēju atsāk augusta sākumā un turpina līdz septembra sākumam. Sinepes sēj divrindu vai trīsrindu (35—40 cm attālās) slejās, attālums starp rindām ir 20 cm (40+20+20 cm). Izsēj 3—5 gramus uz kvadrātmetru. Sēklas sadīgst 4—6 dienās. Pēc sadīgšanas sējumus retina: dēstus atstāj 6 cm attālumā citu no cita. Augšanas laikā ravē nezāles, sausā laikā augus laista. Lapu sinepju lapas parasti bojā spradži, tāpēc tās vēlams audzēt starp sīpoliem. Kaitēkļa atbaidīšanai lapu sinepju rindstarpās ieteicams izkaisīt zāģu skaidas, kas ir sajauktas ar naftalīnu. Spradžus atbaida arī priežu skuju pulveris. Priežu skujas izžāvē, samaļ, un pulveri reizi nedēļā izkaisa starp sinepēm. Jaunās lapas var sākt novākt 15—20 dienas pēc sējas. Lapas jānovāc līdz ziedneša izveidošanās sākumam. Tās izžāvē labi vēdināmās telpās 20—25 oC temperatūrā.

Aprīļa sākumā lapu sinepes var sēt arī lecektīs vai zem polietilēna plēves segumiem un iegūt ļoti agru ražu. Stikla seguma lecektīs lapu sinepes var iesēt pat marta beigās. Tās sēj 5—7 m attālās rindiņās. Lai sinepes nepāraugtu, vienā reizē iesēj 3—5 rindiņas, nākamo sēju atkārto pēc 10 dienām.

Lapu sinepess var audzēt istabā puķu podos vai 100x10x10 cm lielās kastītēs. Taču vispirms tās vēlams izdiedzēt mazākā kastītē, tad pārpiķēt lielajās kastēs 2 rindās (augu no auga izpiķē 5 cm attālumā). Pēc tam kasti novieto tuvāk gaismai. Augšanas laikā dēstus regulāri laista. Pēc 10—15 dienām var novākt pirmo ražu. Uzlabojoties gaismas apstākļiem, augšana norit straujāk un ražu var ievākt biežāk. Lapu sinepes istabā var audzēt, izmantojot hidroponikas metodi. Šim nolūkam lieto 29×22 cm lielas foto vanniņas. No koka līstītēm pagatavo plostiņu. Foto vanniņā ielej ūdeni (1 litrā izšķīdina 1 ēdamkaroti minerālmēslojuma). Uz plostiņa nokāj 1—2 kārtas poraina papīra, vislabāk der filtrpapīrs. Kad filtrpapīrs ir vienmērīgi uzsūcis mitrumu, uzsēj sēklas. Trauku novieto 25—27 oC temperatūrā. Lai aizkavētu ūdens iztvaikošanu, trauku pārsedz ar stikla plāksnīti. Barības šķīdumu pielej pēc vajadzības, filtrpapīru vienmēr uztur mitru. Jāraugās, lai sēklas atrastos virs ūdens līmeņa un tām piekļūtu gaiss. Tiklīdz sēklas sadīgst, trauks jānovieto gaismā. Pēc 4—6 dienām izveidojas blīvs zelmenis. Dīgstus ar šķērēm nogriež, sēklas notīra no papīra un to vietā izsēj jaunas. Pēc divreizējas lapu sinepju izaudzēšanas filtrpapīru ieteicams nomainīt. Ja izmanto vairākas foto vanniņas un sēklas izsēj ik pēc 3—5 dienām, var izveidot vitamīniem bagātu “zaļumu konveijeru” ziemas tumšajos mēnešos.

Audzēšanai ir piemērota šķirne ‘Salatnaja 54’. Tai ir maigas, sulīgas un stipri krokotas lirveida lapas. Vērtīgas ir arī šķirnes ‘Zeļenoļistnaja gorčica’ un ‘Krasnoļistnaja gorčica’. Interesanta ir šķirne ‘Krasnoļistnaja gorčica’, tā veido 25—30 cm diametrā lielu lapu rozeti, kurā ir (2—16 vertikālas, lielas, ieapaļas lapas, kas sasniedz 45—50 cm garumu. Tā ir tumši zaļā krāsā ar sarkanvioletu nokrāsu un tikko jaušamu vaska apsarmi. Lapu sinepju sēklas var iegādāties sēklu veikalos.

Bulduru dārzeņkopības laboratorijas darbinieki ieteic pagatavot šādus garšvielu maisījumus:

1. recepte. 6—8 ķiploku daiviņas, ēdamkarote pupu mētras pulvera, pustējkarote samaltu koriandra sēklu, tējkarote sarkano piparu, 4 tējkarotes lapu sinepju pulvera, nedaudz lauru lapu pulvera (uz naža gala). Nosauktos garšaugus izžāvē, samaļ kafijas dzirnaviņās. Pagatavoto pulveri lieto pie gaļas zupām, mērcēm, sautējumiem. Ja cilvēks nevar lietot uzturā piparus, to vietā var izmantot bazilika lapiņas.

2. recepte. Pustējkarote koriandra sēklu pulvera, tējkarote seleriju lapu pulvera, 2 tējkarotes lapu sinepju pulvera, 2 tējkarotes pētersīļu lapu pulvera, 4—5 ķiploku daiviņas. Garšvielu maisījumu pagatavo, kā iepriekš aprakstīts. Maisījumam var pievienot nedaudz sāls un 4—5% apmērā ābolu etiķi. Visu labi sajauc un pagatavo pastu, to mazās burciņās uzglabā ledusskapī. Lieto pie gaļas zupām, mērcēm, dārzeņu sautējumiem.

E. INDRIKSONS