ŠŪPULIS SĒKLIŅAI

Dārzeņkopim neklājas gausties par sliktiem laika apstākļiem, tāpēc ka viņš spēj uzveikt jebkuras pavasara kaprīzes. Izaudzējot spēcīgus dēstus, var paātrināt augu attīstību par 30 vai pat vairāk dienām, turklāt pat aukstā un vēlā pavasarī. Mūsu klimatiskajos apstākļos ar dēstiem audzē kāpostus, tomātus, kabačus, baklažānus, gurķus un daļēji arī dažādus salātus un sīpolus.

Ja jūsu dzīvoklis atrodas saules pusē un tajā ir lieli, gaiši logi, jūs varat izaudzēt dēstus un neizmantot tirgus pakalpojumus, jo vairāk tāpēc, ka ne vienmēr gadās nopirkt vēlamo šķirni.

Visgrūtākais dēstu audzēšanā ir nesabojāt sakņu sistēmu. Visaktīvākā sakņu sistēmas daļa ir sīksīkās, bieži pat grūti pamanāmās saknītes ar “matiņiem”. Ar tām augi uzsūc ūdeni un barības vielas, ja tās ir bojātas, tad sakņu sistēmas atjaunošanai nepieciešamas 10—15 dienas. Tieši uz tikpat ilgu laiku — vai pat vēl ilgāku — jūs tādējādi attālināsiet pirmo ražu.

Atļausimies nelielu ekskursu botānikā. Dažiem sīpolaugiem ir pa 250 sakņu katram, lielākā daļa no tām ir tik sīkas, ka ar neapbruņotu aci tās gandrīz nav saskatāmas. “Divdesmit kilometri — tāds ir ceļa garums, kuru “noskrien” kvieša sakne ar visiem tās matiņiem puķu poda lieluma zemes gabaliņā,” K. Timirjazevs rakstīja grāmatā “Augu dzīve”.

Tas nozīmē, ka, audzējot dēstus, no svara ir ne tikai labas sēklas, bet arī augsnes “šūpulītis” sakņu sistēmas attīstībai un tās saglabāšanai. Tādēļ dēstus labāk audzēt nevis kastītēs, bet “personīgos” podiņos vai papīra turziņās. Šim nolūkam var izmantot pat polietilēna maisiņus. Parūpējieties, lai apakšā katram būtu drenāžas caurumiņš, kur notecēt liekajam mitrumam. Papīra turziņas vai kastītes un polietilēna maisiņus saliek koka kastē un novieto uz palodzes. Kad dēsti gatavi izstādīšanai lecektī vai dobē, stādīšanas vietā tos nogādā ar to pašu kasti. Papīra turziņas ir ērtas arī tālab, ka dēstus var stādīt ar visām turzām. Papīrs ar laiku izmirks, paverot saknēm ceļu. Reizēm saknes izaug cauri papīram jau uz palodzes. Tas ir signāls, ka dēsti nekavējoties jāizstāda pastāvīgajā audzēšanas vietā.

Augsnes maisījumus dēstu audzēšanai gatavo dažādi, atkarībā no kultūras. Kāpostiem, tomātiem, pipariem, baklažāniem, sīpoliem, salātiem ņem vienu ceturtdaļu velēnzemes vai komposta un sajauc to ar divām ceturtdaļām kūtsmēslu trūda, tad visam piejauc vienu ceturtdaļu smilšu. Uz spaini zemes būtu labi piebērt vienu glāzi pelnu, bet kāpostiem paredzētajai augsnei pievienot vienu glāzi kaļķu.

Dēstu audzēšanai plaši izmanto labi satrūdējušu kūdru. Bet kā noteikt, vai kūdra ir labi satrūdējusi? Ļoti vienkārši. Saspiežot plaukstā, tā “tek” caur pirkstiem, izspiestais ūdens ir tumši brūns. Slikti sadalījusies kūdra nav saspiežama, un no tās tek caurspīdīgs, iedzeltens ūdens.

DĒSTU APRŪPĒŠANA

Gurķu audzēšanai dēstu turziņai vajadzētu būt ne šaurākai par 10 centimetriem. Ja gurķus audzēsiet dobēs, tad dēstus nevajadzētu audzēt ilgāk par trim vai četrām nedēļām. Laistīt tos vajadzētu tikai ar siltu (+ 25 oC) ūdeni. Neraugoties uz to, ka barojošajā augsnes maisījumā ir pietiekami daudz fosfora sāļu, izstādot dēstu, dobītē jāieber nedaudz superfosfāta un jāsamaisa tas ar zemi. Tāpat ieteicams darīt arī, stādot tomātus.

Izdiedzētas gurķu sēklas pa vienai vai pa divām sēj papīra turziņā, vēlāk spēcīgo stādu atstāj, bet vārgāko izrauj. Jāsēj 1 cm dziļumā. Dēstu audzēšanas laikā vienu vai divas reizes vajadzētu dot papildmēslojumu — 5 g dārzeņiem paredzētā mēslojuma maisījuma uz 1 litru ūdens. Ar vienu glāzi šķīduma pietiek diviem vai trim stādiem.

Tomāti prasa īpašu aprūpēšanu. To dēstus audzē 40 — 50 dienas. Pirms dīgšanas jāuztur temperatūra, ne mazāka par 18 un ne lielāka par 21 grādu, pēc tam uz 4 — 5 dienām temperatūra jāpazemina līdz 14 — 16 grādiem, bet naktīs — 6—8 grādiem. Ne vienmēr izdodas uzturēt tik precizētu temperatūras režīmu. Tomēr daļēji to iespējams panākt ar polietilēna aizskaru, kurš atdala palodzi no pārējās telpas.
Dēstus pamazām radina pie silgta apgaismojuma, lai augi saulē neapdegtu. Ļoti svētīgi uz to attīstību iedarbojas īslaicīga uzturēšanās svaigā gaisā. No sākuma tos iznes uz balkona (siltā bezvēja laikā) vakarpusē, kad gaiss ir labi sasilis. Vēlāk šīs “gaisa peldes” sarīko ik rītus un ik vakarus. Augi, kuri attīstās labā apgaismojumā un pazeminātā temperatūrā, neizstīdz, ir izturīgāki pret slimībām, spēcīgāki. Norūdītie dēsti ātrāk un labāk aklimatizējas pēc izstādīšanas pastāvīgajā audzēšanas vietā.

Lai tomātus padarītu izturīgākus pret aukstumu, lai tie agrāk nogatavotos un dotu augstāku ražu, sēklas ieteicams rūdīt. Tās ieliek marles maisiņā un 12 stundas mērcē istabas temperatūras ūdenī, pēc tam diennakti tur 0 — +3 grādu temperatūrā, bet nākamo diennakti +15 — +18 grādu temperatūrā. Šādu režīma maiņu ietur līdz tam laikam, kamēr sēklas sāk dīgt.

Mājās, kur starp logiem ir pietiekami telpas, to var ļoti sekmīgi izmantot tomātu dēstu audzēšanai. Starp logu rāmjiem ieliek termometru, lai regulētu temperatūru (ja ir par vēsu, attaisa iekšējo logu, ja par siltu — ārējo).
Tomātu dēstus piebaro ik pēc 10 dienām. Tie jālaista reti, bet bagātīgi. Protams, dārzeņu audzētāji dod priekšroku agrajiem tomātiem. Varam ieteikt ‘Ņevskij’ (šīs šķirnes veģetācijai vajadzīgs vismazāk gaismas), ‘Belij naļiv 241’, ‘Talalihin 186’, ‘Peremoga 165’, ‘Gruntovij gribovskij 1180’.

KATRAM SAVS RAKSTURS

Jāzina, kādas atšķirības ir katras dārzeņu kultūras dēstu audzēšanā. Baklažāni un pipari ir siltumprasīgāki nekā tomāti, turklāt no sākuma tie aug daudz lēnāk. Dēstu audzēšanai nepieciešamas 60—65 dienas. Baklažānu un piparu dēstus nedrīkst piķēt, jo bojātās saknītes slikti atjaunojas. Ātraudzīgas baklažānu šķirnes ir ‘Deļikates’, ‘Karļikovij raņņij 921’, ‘Skorospelij 148’. Mūsu apstākļiem piemērota agro piparu šķirne ir ‘Lastočka’.

Pēc kāpostu iesēšanas zemi vajadzētu apslacīt ar siltu ūdeni. Līdz dīgstu parādīšanās brīdim turzas jāapklāj ar stiklu vai polietilēna plēvi. Lai kāpostu dēsti nesaslimtu ar melnkāju, pirms sēšanas zemei uzber plānu pelnu kārtiņu. Puķkāpostu papildmēslojumam pievieno borskābi (1 g uz 5 l ūdens, iepriekš izšķīdinot nelielā karstā ūdens daudzumā).

Ja gribat ātrāk iegūt sīpolus no sēklām, audzējiet dēstus. Izsēšanas laiks — marta beigas vai pats aprīļa sākums. Līdzko dīgsti paaugušies, tos retina, atstājot 2—3 cm lielas atstarpes. Sīpolu sējeņus izstāda dobēs, kad tiem ir četri labi attīstījušies lociņi apmēram 20 cm garumā.