Skābenes (Rumex acetosa) ir daudzgadīgi sūreņu dzimtas (Poligonaceae) augi, ko var novākt agri pavasarī. Skābeņu lapās ir daudz vitamīna C (40—70 mg%), karotīna (ap 8 mg%), rutīna (71 mg%), B grupas, PP un citu vitamīnu. Skābenēs ir vērtīgas olbaltumvielas (2—3,3%), minerālvielas (2,8% dzelzs, kālijs, kalcijs un magnijs), glikozīdi, viegli izmantojamas organiskās skābes (ābolskābe, citronskābe 1,49—1,79%), bet arī skābeņskābe (līdz 1%), kas nav vēlama cilvēka uzturā. Skābeņskābes daudzums lapās palielinās, ja tās ilgi nenovāc un sāk attīstītie ziedstobri.

Skābenes ir daudzgadīgi svešapputes augi, kas vienā vietā labi aug un ražo 2—4 gadus. Tās ir aukstumizturīgas, jo iztur salnas līdz —7, pat —10 oC. Labākā augšanas temperatūra ir 16—18 oC, pavasarī sāk augt, kad temperatūra paaugstinās virs 1—2 oC. Skābenes ir mitrumprasīgas, optimālais augsnes mitrums — 80—85% un relatīvais gaisa mitrums — 70—80 procenti.

Pārziemošana un augšanas intensitāte nākamā pavasarī atkarīga no tā, cik spēcīga sakņu sistēma iepriekšējā vasarā ir izveidojusies un cik daudz tajās uzkrājušās barības vielas.

Lapas skābenēm ir lielas, gludas vai viegli krokotas, pagarināti ovālas vai olveida ar gariem kātiem, kas saauguši kuplā rozetē. Ziedi ir sīki, zaļgani vai sārti, sakopoti 30—50 cm garās ziedkopās, tos galvenokārt apputeksnē vējš. Sēklas ir sīkas, sarkanbrūnas, trīsškautņainas, 1,5—2 mm lielas. To dīdzība saglabājas 2—3 gadus, 1 g ir 300—400 sēklu.

Labs apgaismojums skābenēm nepieciešams sēklu dīgšanas laikā, kad augi iesakņojas un augšanas sākumā. Pieaugušas skābenes aug arī noēnojumā.

Skābenes labi aug gan vieglās, gan trūdainās augsnēs, kas ir bagātas ar barības vielām. Pirms skābeņu sējas augsnē iestrādā organiskos un minerālmēslus. To audzēšanai ir piemērotas skābas augsnes (pH 4,5—5,5), arī neitrālas augsnes.
Skābenes var sēt pavasarī, vasarā un rudenī. Ja tās sēj maija sākumā, tad lapu ražu varēs novākt augustā un septembrī. Vasarā skābenes sēj jūlija vidū kā otro kultūru pēc agro kāpostu vai agro zaļumu novākšanas. Lauku pārar 15—18 cm dziļi un iestrādā amonija salpetri (20—30 g/m2). Tad augsni kultivē, ecē un pieveļ. Tā kā skābeņu sēklas ir sīkas, tās sēj tikai 1,5—2 cm dziļi. Sēj kodinātas, vislabāk jaunas, iepriekšējā sezonā iegūtas sēklas rindsējā, attālums starp rindām — 45 cm, uz 10 m2 izsēj 8—10 g sēklu. Nelielās platībās skābenes var audzēt 3—5 rindu slejās. Rindu attālums 20—25 cm, bet attālums starp slejām — 50 cm. Normālos apstākļos skābenes sadīgst 10—11 dienās pēc sējas. Pirmajā audzēšanas gadā augsne rindstarpās regulāri jāirdina, jāravē nezāles un sausā laikā skābenes jālaista. Pirmajā reizē augsni rindstarpās irdina 3—5 cm, pēc tam — 6—8 cm dziļi. Nezāles, kas palikušas šaurās joslās ap augiem, izravē ar rokām. Rudenī iestrādā fosfora un kālija minerālmēslus (1:1,5). Lai apkarotu slimības un kaitēkļus, rudenī skābeņu lauku apmiglo ar 50% karbofosa 0,5—0,6% šķīdumu un 1% Bordo šķīdumu.

Nākamā pavasarī agri dod papildmēslojumu (slāpekļa minerālmēslus 20—30 g/m2). Kopšanas darbus uzsāk aprīļa sākumā. Sausā laikā skābenes laista.

Lapu ražu novāc, kad augam attīstījušās 5—6 lapas un lapu plātnes sasniedz 8—12 centimetrus. Lapas ar kātiem nogriež tā, lai neievainotu augšanas pumpurus — nākamās lapu ražas veidotājus. Agros pavasaros skābeņu ražu var sākt novākt aprīļa beigās, apmēram pēc 20—25 dienām no skābeņu lapu augšanas sākuma, ļoti labvēlīgos laika apstākļos pat pēc 15—20 dienām.

Otro lapu ražas vākumu var sākt pēc 15—20 dienām, bet ļoti labvēlīgos augsnes un laika apstākļos pēc 10—15 dienām. Otrai lapu ražai ataugot, ātri attīstās daudz ziedstobru, tādēļ nedrīkst nokavēt lapu novākšanu. Trešo reizi skābeņu lapu ražu novāc vēl pēc 10—15 dienām. Skābenes parasti novc no rīta, kad apžuvusi rasa.
Pēc katras ražas novākšanas skābenēm dod papildmēslojumu un irdina. Papildmēslojuma devas un sastāvs atkarīgs no augsnes īpatnībām. Skābeņu papildmēslošanai var izmantot amonija salpetri (10—15 g/m2) un kālija sāli (10 g/m2), bet var dot arī citu mēslojuma devu.

Skābenes var steidzināt. Tad rudenī siltumnīcās pierok sakneņus vai tos uzglabā piemērotā glabātuvē. Skābeņu sakneņus iegūst, likvidējot vecās plantācijas. No 1 m2 lauka platības iegūst apmēram 1 kg sakneņu. Pierakšanai lecektīs vai siltumnīcās nepieciešams 6—7 kg/m2 sakneņu, ja izmanto rupjākus sakneņus, tad pat līdz 10 kg/m2. Sakneņus uzglabā 0—3 oC temperatūrā. Pirms stādīšanas tos nolīdzina, lai garums būtu apmēram 15 centimetri. Augsni sagatavo mitru 18—20 cm biezā kārtā. Sakneņus stāda 10—12 cm attālās rindās tā, lai augšanas punkti atrastos virs augsnes. Pēc stādīšanas augsni laista. Sākumā jābūt 2—3 oC temperatūrai, pēc 10 dienām — līdz 8—10 oC, pēc tam 14—15 oC. Steidzināšanas laikā augsnei jābūt mitrai.

Skābenes var steidzināt arī atklātā laukā. Tad izmanto zemos plēvju pārsegumus. Steidzināšanai vislabāk izvēlēties divgadīgu lauciņu. Rudenī starp rindām uzber organisko mēslojumu, kam pievienots superfosfāts un kālija sāls.

Steidzināšanai var izmantot tuneļveida vai divslīpuma zemos pārsegumus, kā arī pārvietojamās plēvju siltumnīcas. Pārseguma karkasus uzliek rudenī un nostiprina zemē. Plēvi karkasiem pārvelk marta vidū vai beigās. Pavasarī skābenēm novāc vecās lapas un dod papildmēslojumu (amonija salpetri 5—10 g/m2).

Tā rīkojoties, ražu var novākt pēc 15—20 dienām. No marta līdz maija sākumam var novākt vairākas skābeņu ražas (kopā — 4—6 kg/m2 lapu). Plēvju segumus no skābenēm noņem maija sākumā vai vidū.

Audzēšanai izmanto šādas skābeņu šķirnes — ‘Belviļas’, ‘Spinātlapu’, ‘Lionas’, ‘Altaja’, ‘Maikopas 10’ u.c.

A. KRUSTKALNE,
Ogres dārzkopības selekcijas
un izmēģinājumu stacijas vecākā
zinātniskā līdzstrādniece