Kātu selerijas (Apium graveolens L. var. dulce DC) ir jauns dārzenis. Kātu selerija ir ne tikai dārzenis un garšaugs, bet arī ārstniecības augs. Diemžēl iedzīvotāji selerijas uzturā lieto maz.

Selerijas medicīnā izmanto kā diurētisku līdzekli, ēstgribas un gremošanas trakta darbības uzlabošanai, bet tautas medicīnā — ja ir vēdera aizcietējumi, nieru un urīnpūšļa saslimšana, aptaukošanās. Svaigu sakņu sulu lieto, ja ir elpošanas ceļu iekaisumi, kā arī, lai uzlabotu miegu. Selerijām ir izteikta preaudzēju aktivitāte, jo tās satur vielas, kas apstādina vēža šūnu attīstību. Šīs atziņas atrodamas ASV zinātnieku R. Paupa un H. Džokera darbos. Selerijām ir arī antialerģiska, antiseptiska, sāpes remdinoša ietekme. Tās novērš gāzu uzkrāšanos, stiprina nervu sistēmu, paaugstina organisma tonusu, fiziskās un garīgās darbaspējas. Selerijas ir ārstniecības augs, ko pazina jau senajā Ēģiptē, Grieķijā, Romā.

Selerijas ir aukstumizturīgi augi. Dīgsti iztur —4 oC, bet pieauguši augi — pat līdz —5 oC temperatūru. Optimālā augšanas temperatūra ir 18—20 oC. Ziemā pieaugušas saknes dārzā nepārziemo. Selerijām ir vajadzīgs daudz mitruma un barības vielu. Sagatavojot augsni, to stādīšanas vietā izrok vadziņu lāpstas platumā un dziļumā, tajā 10 cm biezā slānī iepilda satrūdējušus mēslus. Virs mēslu trūdzemes tādā pašā biezumā liek augsni, to nolīdzina un tikai tad stāda selerijas.

Kātu selerijas audzē no dēsta. Sēklas dēstu audzēšanai izsēj marta sākumā siltumnīcās kastītē. Tās pirms sējas vēlams 8—12 stundas mērcēt 20—25 oC siltā ūdenī. Sēklas ieber stikla traukā un uzlej virsū ūdeni. Mērcēšanas laikā ūdeni vismaz 2—3 reizes maina. Pēc mērcēšanas sēklas apžāvē, lai tās būtu birstošas, un tad sēj. Pēc sadīgšanas dīgstus piķē sējumu kastītē, kur iepildīta neitralizēta, bagātināta pakaišu kūdra. Dēstus var audzēt arī velēnu un trūdzemes augsnē. Vienā standarta (60x30x8 cm) kastītē izpiķē līdz 76 dīgstiem. Dēstus audzē līdz maija sākumam. Pēc pieradināšanas pie āra apstākļiem un ultravioletā starojuma maija pirmās dekādes beigās tos izstāda dārzā 40—30×25—50 cm attālumā citu no cita, jo tikai biezā stādījumā kātu selerijām veidojas balti, etiolēti, sulīgi kāti. Ja augsnē nav iestrādāts pamatmēslojums, tad mēslus var ielikt stādīšanas bedrītē: var dot katram augam aptuveni 1/2 lāpstas mēslu trūdzemes vai labi sagatavota komposta.
Augšanas laikā galvenie kopšanas darbi ir šādi: augsnes irdināšana, papildmēslošana, kātu ēnošana, sausā laikā — laistīšana. Augu papildmēslošanai ieteicams lietot atšķaidītu vircu 1:6 (1 l vircas, 6 l ūdens).

Papildmēslošanu uzsāk 10. dienā pēc stādīšanas un turpina 1—2 reizes nedēļā, atkarībā no augu stāvokļa un kātu novākšanas biežuma. Laistot jācenšas ūdeni neliet uz augiem, bet pēc augsnes atraušanas no tiem — uz saknēm. Kad ūdens ir iesūcies, augsni pierauš pie auga un mulčē: uzber 2—3 cm kūdras kārtiņu. Laista bagātīgi, 15—20 litru ūdens uz 3—6 augiem. Lai kāti ārējās rindās būtu balti un sulīgi, tiem vēlams aptīt apkārt melno polietilēna plēvi, kamēr parādās lapas. Ja kātu selerijas ir stādītas trīsrindu slejā, vidus rindā kāti paši iegūst baltu krāsu, un tos ar plēvi nevajag aptīt. Mitrās vasarās ar plēvi aptītie kāti var sākt pūt.

Seleriju kātus var ievākt 6—7 nedēļas pēc stādīšanas, kad augi ir spēcīgi salapojuši un kāti sāk izbalēt. Lietošanai no katra auga nolauž 3—4 kātus. Kātu selerijas ir piemērotas arī pēcaudzēšanai siltumnīcā. Oktobra pusē tās izrok, nolauž 4—5 kātus, augam atstāj tikai 3—4 kātus ar lapām — un pārstāda siltumnīcā. Pārstādītās saknes labi ieaug un novembrī un decembrī dod bagātīgu ražu. Ja kātu selerijas audzē dārzā, iegūst 8—12 kg/m2 ražu.
Audzēšanai piemērotas ir daudzas šķirnes, piemēram, šķirnei ‘Tall Golden Self’ izaug balti, etiolēti kāti, kuriem ir patīkama garša. Šķirnei ‘Giant Pascal’ ir resni, gaišzaļi kāti ar saldeni sāļu piegaršu. Labas garšas īpašības ir arī šķirnei ‘Zolotoje pero’, kāti tai ir dzeltenīgi zaļi, šķautņaini, līdz 45 cm gari, ar riekstu piegaršu. Gandrīz balti kāti ir šķirnei ‘Zolotoj samootbeļivajuščijsja’. Ieraktas smilts pagrabā, līdz februārim labi uzglabājas šķirnes ‘Giant Pascal’ un ‘Zolotoje pero’.

Ē. Indriksons