Lapu redīsi ir jaunākā dārzeņu kultūra, izveidota apmēram 1980. gadā. To plaši audzē Japānā, ASV un citās valstīs. Ziemā vai agrā pavasarī šos redīsus var audzēt siltumnīcās, arī istabā uz palodzes. Lapu redīsus izmanto dīgļlapu fāzē. Dīgļlapas un 10—12 cm garš lapu kātiņš izaug 6—7 dienās.

Audzēšana ir vienkārša: sēklas izsēj dziļajā šķīvī vai plastmasas kastītēs (derīgas gaļas iesaiņošanai domātās kastītes), kas ir 21,5 cm garas, 12,5 cm platas un 2 cm dziļas. Šķīvja vai kastītes dibenu izklāj ar vati, lignīnu (irdeni līdz kastītes malām) vai dezinficētas zāģu skaidas. Tās 10—15 min. vāra, atdzesē un ievieto 1,5 cm biezā slānītī. Vati vai lignīnu pirms sējas samitrina ar ūdeni. Šāda lieluma kastītē ielej glāzi (200 ml) ūdens. Samitrināto vati vai lignīnu vēl izlīdzina. Kastītē (268,7 cm2) izsēj 10—12 g redīsu sēklu, tās nosedz ar polietilēna plēvi, līdz sadīgšanai tur 20—22 oC temperatūrā. Pēc sadīgšanas, apmēram trešajā dienā, pārsegu noņem un kastīti novieto uz palodzes 15—18 oC temperatūrā. Jāseko, lai pietiktu mitruma. Ja sēklas diedzē vatē vai lignīnā, jau otrā dienā traukā jāielej 100 ml ūdens. Līdz sadīgšanai ūdeni lej uz kastītes dibena (vati vai lignīnu vienā kastītes stūrī paceļot). Dīgļlapu vai stiebriņu raža no kastītes ir 120—150 g jeb 4 kg no kvadrātmetra.

Izaugušās dīgļlapas nogriež ar visiem lapu kātiņiem, izmanto salātos, pasniedz ar gaļas, zivju, olu, biezpiena ēdieniem.

Agri pavasarī šos redīsus var audzēt polietilēna siltumnīcās 10 cm attālās rindiņās, izlietojot 8—10 g/m2 sēklu. Ražu novāc pēc 3—4 īsto lapu izveidošanās.

M. BARANAUSKIENE

joMN7E