MŪSU klimatiskajos apstākļos drošāk ir audzēt tomātus plēves siltumnīcā, taču labā vasarā tie padodas arī atklātā laukā, ja izvēlēta agrīna šķirne (‘Agate‘, ‘Otradnij‘, ‘Belij Naļiv‘) un ievēroti daži noteikumi.

Siltumnīca. Plēve jāuzvelk pāris nedēļas pirms stādīšanas, lai augsne labi sasiltu. Augsnē uz 1 m2 iestrādā spaini kūdras, pusspaini komposta un 200 g pelnu. Pirms stādīšanas dēsti labi jāsalaista. Tomātus stāda pusguļus, stublāju iedziļinot zemē, ar galotni pret austrumiem. Pēc stādīšanas laista ar heteroauksīna šķīdumu (2 tabletes uz 10 l ūdens). Nedrīkst kavēties ar sāndzimumu laušanu. Ziedēšanas laikā tomātus apsmidzina ar 1% borskābes šķīdumu, lai augļi labāk aizmetas. Kad tomāti aizmetušies 5—7 ķekaros, nolauž galotni. Laista ar siltu ūdeni, it īpaši vasaras pirmajā pusē.

Pret fitoftoru der 1% Bordo šķīdums vai tautas līdzeklis — ķiploku uzlējums, ko uzsmidzina vairākas reizes ik pēc nedēļas. Vairāk fitoncīdu ir ziemas ķiplokos.
Tomātiem vajadzīgs papildmēslojums, to dod 2—3 reizes mēnesī (1 l katram stādam), pirmo reizi — 10—12 dienas pēc iestādīšanas. Augsne laiku pa laikam jāirdina, sakņu kaklu apberot ar kūdru, kas palīdz uzturēt labvēlīgāku mitruma režīmu.

Augļus var noņemt piena gatavībā vai iesārtus, tālāk nogatavinot telpās. Ja parādās fitoftora, tomātus 2 minūtes patur 60% karstā ūdenī.

Atklātā laukā tomātiem jāizvēlas saulaina, no ziemeļu vēja aizsargāta vieta. Dabīgu aizvēju rada ēku sienas un žogi. Nedēļu pirms stādīšanas sagatavo siltinātu dobi, kā sildmateriālu izmantojot smalcinātus salmus. Augsni uzrokot, uz katru kvadrātmetru iestrādā 2 spaiņus komposta. Tad izrok 70 cm platu un 30 cm dziļu grāvīti, tajā liek salmus, pieblīvē, apber ar zemi. Dobi salaista ar karstu kālija permanganāta šķīdumu (3 l uz 1 m2) un nosedz ar plēvi.

Stādam jābūt ar 7—8 lapām, spēcīgu stumbru un labi attīstītu sakņu sistēmu. Trīs dienas pirms stādīšanas augus apsmidina ar vara oksihlorīda šķīdumu (1 ēd. k. uz 10 l ūdens). Kad augsne iesilusi, tomātus izstāda (ieslīpi). Labāk to darīt pievakarē, lai stādi pa nakti saņemtos un mazāk ciestu no dienas svelmes. Ja laiks apmācies, var stādīt visu dienu. Stādiem jābūt svaigiem, jo pat neliels apvītums aizkavē turpmāko augšanu, nokrīt pirmie ziedi un raža ienākas vēlāk. Norūdītus stādus var likt zemē ātrāk (maija beigās). Lai augļi ienāktos ātrāk, stāda jau ziedošus augus (sēti ap 20. februāri). Kamēr pastāv salnu draudi, tomāti jāsedz ar plēvi, virs kuras vajadzības gadījumā vēl var uzklāt avīzes vai maisus. Vakarā pirms salnas salaista ar siltu ūdeni. Laista reti, bet bagātīgi ar apsilušu ūdeni.

Papildmēslojumu dod ik pēc 10—12 dienām — govju mēslu izvilkumu (1:10), putnu mēslu izvilkumu (1:30) vai komplekso mēslojumu. Profilaktiski apsmidzina ar ķiploku uzlējumu, kam pielikts kālija permanganāts. To dara vismaz 3 reizes ar 10 dienu starplaiku, pirmoreiz — kad aizmetas augļi pirmajam ķekaram. Vēlāk tomātus var papildus apstrādāt ar sāls šķīdumu (1 kg uz 10 l ūdens). No sāls šķīduma radusies kārtiņa aizkavē infekciju. Lietus, protams, sāli noskalo. Ļoti agrīnām šķirnēm atvases var neizlauzt, jo tie neaug garumā. Kad nokniebj galotni (mēnesi pirms ražošanas beigām), tomātus laista retāk (reizi nedēļā).

Tomātus labāk siet pie stieplēm virs katras rindas (špalerās), nevis dzīt zemē atsevišķu mietu pie katra stāda. Pie mieta piesiets, tas sliktāk izgaismojas un vēdinās, uzkrājas mitrums, kas veicina sēnīšu slimības (arī fitoftoru). Var darīt tā: gar iestādīto tomātu rindu ik pēc 3—4 m iedzen zemē puscollu resnas metāla caurules vai koka mietus, starp kuriem nostiepj alumīnija stieples. Pie tām piesien stādus.