Parastās zilenes (Vaccinium uliginosum) ir zarains, 40—80 cm augsts krūmiņš. Lapas tam rudenī nobirst. Zari ir apaļi, kaili, miza — rūsgana vai tumši pelēka. Ziedi ir izkārtoti iepriekšējā gada dzinumu galotnēs. To kāti ir garāki par ziediem vai arī tikpat gari, metrā zilganmelnas, ar zilganu apsarmi, mīkstums — zaļgans. Zilenes ir sastopamas Krievijas ziemeļos un vidusjoslā, Rietumsibīrijā, Austrumsibīrjā, Tālajos Austrumos, gadrīz visā Rietumeiropā, Mazāzijā, Mongolijas ziemeļdaļā, Ziemeļķīnā, Japānā un Ziemeļamerikā.

Zilenes bieži aug slapjā mētrājā un purvājā kopā ar vaivariņiem, viršiem, brūklenēm, mellenēm un molīnijām. Koku stāvā ir priedes un bērzi, retāk — egles. Zilenes zied maija beigās vai jūnijā. Ogas ienākas 40—50 dienas pēc ziedēšanas, t.i., jūlija beigās vai augusta sākumā. Vidējā ogu raža ir 400—500 kg no ha, bet maksimālā, pēc M. Daņilova datiem, — 3000 kg no hektāra.

Zileņu ogās ir 84,6—87,7% ūdens un 11,0—14,1% šķīstošās sausnas. Cukuru daudzums zileņu ogās ir 6,5—7,7%, tai skaitā glikoze — 2,8%, fruktoze — 1,9% un saharoze — 0,7 procenti. Ir arī organiskās skābes: citronskāve, ābolskābe, benzoskābe, arī pektīnvielas, miecvielas un pelni. Askorbīnskābes (C vitamīna) daudzums zileņu ogās ir neliels. Toties tās satur daudz katehīnu un antociānu. Svaigās zileņu ogās ir 186 mg% katehīnu un no 106 līdz 475 mg% antociānu. Zileņu ogas ir arī minerālvielu avots. Minerālvielas zileņu ogās atrodas viegli izmantojamā veidā. Ogas satur fosforu, magniju, kalciju un dzelzi. Zileņu ogās konstatēti 12 mikroelementi: sudrabs, bārijs, hroms, varš, molibdens, cinks, niķelis, svins un citi. Gatavās zileņu ogās visvairāk ir vara un cinka.

Zileņu ogas izmanto svaigā un žāvētā veidā, no tām gatavo ievārījumu un sulas, kuras lieto želeju, ķīseļu, vīnu un citu produktu izgatavošanai. Zileņu ogas lieto arī medicīnā pret cingu, kā savelkošu līdzekli, ja ir gremošanas orgānu iekaisumi.

Tautas medicīnā tās lieto, ja ir caureja vai dizentērija (ogu uzlējumu gatavo šādi: uz 1 glāzi verdoša ūdens ņem 1 ēdamkaroti ogu, ļauj ievilkties, dzer pa ēdamkarotei ik pēc pāris stundām); ja ir sirds slimības, dzer lapainu zariņu novārījumu; ja ir caureja (uz 1 glāzi verdoša ūdens ņem 2 ēdamkarotes lapu); saaukstēšanās un drudža gadījumā (dzer ogu sulu vai ēd svaigas ogas); ja ir mazasinība, vielmaiņas traucējumi, diabēts (dzer ogu sulu). Zileņu ogas ir arī ļoti vērtīgs diētisks ēdiens.

Lai uzlabotu parasto zileņu ogu īpašības, ogu masu, garšu, krāsu un citas īpašības, kā arī lai izveidotu spēcīgākus krūmus, Somijā, augļkopības centrā Pikio, ir uzsākts selekcijas darbs. Vietējās parastās somu zilenes krustoja ar zileņu šķirnēm ‘Rancocas’, ‘Pemberton’, un ‘Bluecrop’, up iegūti hibrīdi ar saimnieciski vērtīgām īpašībām. Piemēram, atsevišķu hibrīdu 100 ogu masa sasniedz 103—104 g, turpretim selekcijā izmantoto parasto zileņu augu 100 ogu masa ir tikai 55 grami. Tas pats attiecas arī uz augu ražību. Atsevišķu hibrīdu ražība ir ievērojami augstāka (2—3 reizes) nekā parasto zileņu ogu ražība.

A. RIPA,
bioloģijas zinātņu kandidāts