Viens no labākajiem dzīvžogiem laukos — eglīšu dzīvžogs — aug kā saulē, tā ēnā, labi iekļaujas mūsu dabas ainavā. Auglīgā augsnē un normālā mitrumā tas ir ātraudzīgs, labi veidojas arī bez regulāras cirpšanas, veido blīvu, necaurredzamu, ziemzaļu, ilgmūžīgu dārza sienu. Vēl šodien sastopami pat simtgadīgi eglīšu dzīvžogi. Zem eglītēm slikti aug nezāles, bet pie jaunstādiem tās jānopļauj.

Stādāmo materiālu var iegūt vietējās mežaudzēs saziņā ar meža darbiniekiem.
Labākie stādīšanas laiki — agrs pavasaris un vasaras beigas. Savvaļā izvēloties eglīšu stādus, meklējiet kociņus ar šauru konisku vainaga formu un blīvu zarojumu. Jācenšas izrakt pēc iespējas lielāks sakņu kamols kopā ar virsējo velēnu. Transportējot stādus, jāizvairās no to tricināšanas. Jāsarga saknes no tiešiem saules stariem, kas dažās minūtēs nogalē sīkās darbīgās saknītes. Stādāmajā vietā 30—40 cm dziļumā augsni uzlabo ar lapu zemi, kūdru vai pat kūtsmēslu trūdzemi.

Trūdvielām nabadzīgās augsnēs iestādītās eglītes augs lēni, kamēr pašas saražos skuju trūdu. Zaļo skuju mūžs ir 5—7 gadi. Neuzlabotā augsnē eglītes badosies un pārtiks no dabas žēlastības, bet nereti nokaltīs.

Ar saglabātu, samitrinātu sakņu kamolu pārstādāmas ir arī lielāka auguma eglītes, pat 1,5 m augstas. Tā uzreiz var iegūt lētu labu žogu. Stāda tā, lai apakšējie zari nedaudz saskartos. Pēc stādīšanas augsne zem eglītēm jāsalej, jo kociņu vainags ir kā lietussargs, kas traucē piekļūt saknēm lietus mitrumam. Tāpēc kociņi jāpadzirda arī dažas reizes sausajos vasaras mēnešos. Pirms vai pēc iestādīšanas jāīsina galotnes un zaru gali, kas palīdz saglabāt līdzsvaru starp traumētajām saknēm un skujām. Turpmākajos gados, cērpot dzīvžogu, jāveido piramidāla vai trijstūrveida dzīvžoga šķērsgriezuma forma, nevis taisnstūra. Dzīvžoga galos vai pie vārtiem ieteicams atstāt dažas necirptas eglītes kā vertikālos akcentus. No necirptām eglītēm var izaudzēt blīvu pretvēja aizsargstādījumu, stādot dubultrindās pamīšus apmēram 2 metru attālumā citu no citas.

Stādīsim vairāk mūsu parastās eglītes un priecāsimies par dabas dāvāto pastāvīgo daiļumu!

J. VIKMANIS