Maura sūrenes ļoti bieži aug laukos, dārzos, ceļmalās, pagalmos. Tas ir viengadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs. Stumbri ir guloši, taisni, zaroti, 5—50 cm gari. Lapas — lancetiskas, eliptiskas, līdz 3,5 cm garas un ap 0,5 cm platas. Ziedi ir balti vai rožaini, pa 1—5 lapu žāklēs. Auglis — riekstiņš.
Lakstus ievāc auga ziedēšanas laikā, nogriežot līdz 40 cm garas lakstu galotnītes. Nedrīkst vākt netīrās vietās augošus augus. Pirms žāvēšanas atlasa bojātās daļas, piemaisījumus. Žāvē parastos apstākļos, izklātus 2—3 cm biezā slānī, caurvējainās telpās vai kaltēs +50o — +60o temperatūrā. Drogu var uzglabāt līdz 3 gadiem. Tā ir uzņemta Valsts farmakopejā.
Maura sūrene satur flavonoīdus, pektīnvielas, gļotvielas, miecvielas, organiskās skābes, rūgtvielas, silikātus, mikroelementus: varu, mangānu, vanādiju, sudrabu u.c.
Drogu izmanto tēju, uzlējumu, novārījumu pagatavošanai. Ņem 2—3 ēdamkarotes sasmalcinātu lakstu uz glāzi verdoša ūdens, vāra 5—10 minūtes, ļauj ievilkties (var turēt arī termosā). Dzer pa 1/2 līdz 1/3 glāzes — 2—3 reizes dienā pirms ēšanas.
Lieto kā pretiekaisuma, diurētisku līdzekli, iekšējo asiņošanu apturēšanai, nierakmeņu veidošanās aizkavēšanai, kuņģa, zarnu gļotādu iekaisumu mazināšanai.
Maura sūrene novērš asinsvadu caurlaidību, paaugstina asins sarecēšanu. To lieto urīnizdalītāju orgānu hronisku slimību gadījumos, kad urīnā ir paaugstināts sāļu saturs, lieto pret furunkuliem, pinnēm, funkcionālas aknu mazspējas gadījumos, pret hemoroīdiem, dzemdes atoniju. Agrāk maura sūreni lietoja krūšu tējās kopā ar kosu lakstiem plaušu tuberkulozes slimniekiem, bet tagad tam vairs ir tikai vēsturiska nozīme.
Maura sūreņu lakstus plaši izmanto daudzu tautu medicīnā. Tie ietilpst daudzās vielmaiņu regulējošās jauktajās tējās. Pret sāļu izgulsnēšanos lieto šādu jaukto tēju: bērzu, kazenāju, nātru lapas, maura sūrenes, vīgriežu laksti, vītolu vai kārklu mizas, augstiņu laksti (2 daļas). 3 ēdamkarotes šī maisījuma aplej ar 3 glāzēm ūdens, vāra 5 minūtes. Apmēram stundu atstāj, lai ievelkas, un dzer pa glāzei trīs reizes dienā pirms ēšanas.
Helēna RUBINE,
farmācijas zinātņu kandidāte