Savā piemājas dārzā es audzēju ķiplokus no maziem sīpoliņiem, kas attīstās pie ziedneša. Turklāt rudenī iestādītos sīpoliņu pēc pirmā gada es neizroku. Tie paliek zemē otru gadu, aug un normāli attīstās.

Kā rāda daudzu gadu prakse, šāds paņēmiens stipri atvieglo stādījumu kopšanu un dod labus rezultātus.

Pirms augsnes uzrakšanas tajā uz 1 m2 jāiestrādā 6—8 kg organiskā mēslojuma, pa 20—25 g minerālmēslojuma un 100—150 g koka pelnu. Ķiplokus stāda gan dobēs, gan līdzenā vietā. Vislabāk tos ieteicams stādīt rindās ar 30—35 cm lielām rindstarpām. Attālums starp stādiem rindā ir 8—10 cm, stādījuma dziļums — 4—5 cm. Es ķiplokus stādu starp zemenēm. Tad ķiploki speciāli nav jāapstrādā, jo, kopjot zemenes, reizē tiek apkopti arī ķiploki. Un, kas ir svarīgi, ķiploki dod labu ražu, neieņēmši papildu platību, bet zemenes, atrazdamās ķiploku aizsardzībā, labāk attīstās, tās mazāk bojā slimības un kaitēkļi, jo ķiploku fitoncīdi tos nonāvē.

Šādā veidā ķiplokus audzēju jau vairāk nekā 25 gadus. Ķiploki necieš no salnām, tos gandrīz neskar slimības un nebojā kaitēkļi, bet uzglabāt tos grūti, jo tie saslimst ar puvi un neīsto miltrasu, tāpēc ir svarīgi ne tikai izaudzēt labu ražu, bet arī to saglabāt. Novācu tikai gatavus ķiplokus, apkaltēju, visus aizdomīgos sīpoliņus atlasu. Glabāju kastēs, lai būtu ērti tos pārbaudīt un pārlasīt.

A. Frolenko