Burkānus uzglabā atkarīgi no to šķirnes, augsnes tipa, kurā tie auguši, un mēslojuma. Labāk uzglabājas šķirņu ‘Šantenē 2461’, ‘Moskovskaja Zimņaja’, ‘Losinoostrovskaja 13’ burkāni, kas auguši smilts augsnē. Sliktāk uzglabājas kūdrā un smilšmāla augsnē audzētie. Sakņu uzlabāšanu veicina vara, bora, kālija un fosfora mēslojums. Ziemošanai domātie burkāni jānovāc līdz lielajām salnām. Ja temperatūra pazeminās līdz —4 — —5 oC, apsalst burkānu galvas daļa, sakne sasprēgā. Sliktāk glabājas arī mehanizēti novāktie burkāni.
Vienkāršāk burkānus ir uzglabāt stirpās un tranšejās. Stirpas un tranšejas veido vietās, kur gruntsūdens līmenis dziļāks par 0,7—1 m. Augsnē izrok 0,5 cm dziļu padziļinājumu, tā platums ir 1,5 m, bet garums atkarībā no burkānu daudzuma 10—20 m. Lai nodrošinātu vēdināšanu, vidū, visā stirpas garumā izrok 0,3 m dziļu un 0,4 m platu grāvīti, kuram virsū uzliek žalūziju veida trepītes. Vertikālai vēdināšanai ik pēc 4 m ierīko vēdlūkas. Burkānus saber 20—30 cm biezā slānī un pārber ar tīru smilti. Stirpu krauj 1 m augstu un nosedz ar 10—15 cm biezu augsnes kārtu. Iestājoties pastāvīgam salam, to nosedz ar 50—70 cm biezu salmu un līdz 50 cm biezu augsnes kārtu. Aukstās ziemās, ja pieturas kailsals, stirpas nosedz ar otru salmu kārtu. Taču burkānus nedrīkst sasegt par siltu. Pārāk biezs segums līdz pastāvīgam salam veicina burkānu karšanu un bojāšanos.

Burkāni jānovāc un tūlīt jāiestirpo. Saknes, kas sabērtas un piesegtas ar lakstiem, sasvīst un bojājas.

Ja gruntsūdens ir dziļāks par 1,2—1,5 m, var ierīkot tranšejas. Tās izrok 0,8—1 m dziļas un 0,8—1,2 m platas, virspusē paplašina līdz 1,2—1,5 m. Tranšejas pamata visā garumā izrok 0,3 m dziļu un 0,4 m platu grāvīti, kuram virsū uzliek trepītes. Ja grunts ir nenoturīga, tad tranšejas malas nostiprina ar dēļiem. Vertikālai vēdināšanai ik pēc 3 m ierīko vēdlūkas. Lai apakšējā grāvītī neziemotu peles, kanāla galos iebāž žāvētas suņmēles (Cynoglossum officinalis).
Tomēr vislabāk burkāni uzglabājas speciālās dārzeņu glabātavās, jo tur var regulēt temperatūras un mitruma režīmu. Lauku iedzīvotāji burkānus var uzglabāt pagrabā. Šim nolūkam pagatavo 50 kg tilpuma kastes, kurās burkānus saliek 20 cm biezā slānī un tiem virsū uzber 3—5 cm smilts kārtu, tad uzber otru burkānu kārtu un virsū smilti. Pagrabā vēlamā temperatūra ir 1—2 oC un 90—95% gaisa mitrums. Burkānus var sabērt 50X100 cm polietilēna maisos un arī turēt pagrabā 0—1 oC temperatūrā. Polietilēna maisos virs buurkāniem uzber 3—5 cm biezu mitru, tīru smilšu kārtu, bet maisa galu neaizsien, maisus saliek vertikāli citu pie cita. Pagrabos, kur ir ļoti sauss gaiss, burkānus var sabērt kastēs pa 30—50 kg katrā. Tajās ieklāj polietilēna plēvi, kārtām ber saknes un smilti, virspusē uzber 3—5 cm biezu, mitru smilšu slāni. Ja burkāni uzglabāšanas laikā sāk bojāties, tos izšķiro. Veselos burkānus saliek kastēs, lai tie cits ar citu nesaskartos un katru kārtu pārber ar tīru, mēreni mitru smilti un tur 0—1 oC temperatūrā. Ja burkānu ir nedaudz un tie stipri bojājas, saknes nomazgā, pēc tam apžāvē un saliek perforētos polietilēna maisiņos un novieto ledusskapī. Polietilēna maisiņiem izdur 5—7 caurumiņus. Maisiņu galus pirms ievietošanas ledusskapī aizkausē vai stingri nosien. Ledusskapī burkānus var uzglabāt 6—7 mēnešus.

E. INDRIKSONS