Lai pārliecinātos, ka bites gurķu ziedus neaplido, dobes rūpīgi jānovēro. Starp un zem gurķu lapām ziedi ir samērā maz redzami. Salīdzinājumā, piemēram, ar ābeļu ziediem to tiešām nav sevišķi daudz, tā ka neliels bišu skaits nemanāmi un mierīgi var lapu aizsegā pārvietoties no zieda uz ziedu un tos apputeksnēt.
Gurķiem ir savas augšanas īpatnības.

Parasto šķirņu stādiem, kam uz viena auga attīstās vīrišķie (ziedputekšņu devēji, vēja ziedi) un sievišķie ziedi (ar augļu aizmetņiem), vispirms izaug galvenais stublājs, uz kura veidojas gandrīz tikai vīrišķie ziedi. Tad no galvenā stublāja atzarojas sānu dzinumi, no tiem savukārt atzarojas otrās pakāpes sānu dzinumi. Uz sānu dzinumiem pārsvarā attīstās sievišķie ziedi,kas nes augļus. Ja galvenais stublājs pārāk tiecas garumā un sānu dzinumi neveidojas, tad ieteicams aiz 5.—6. lapas galotni nogriezt.

Bet, ja nu tiešām ražas nav, tad nebūs taisnīgi visu vainu uzvelt bitēm.
Neražai par iemeslu nereti ir pārāk liela stādu biezība. Ja gurķus labi apspīd saule, tad nektāra ir vairāk, tas ir saldāks, un bites ziedus labprātāk aplido. Biezus stādījumus bites tikpat kā neapmeklē, tātad arī ražu nav ko gaidīt.

Lai iegūtu labu ražu, stādi ir laikus jāretina, atstājot paīso stublāju šķirņu stādus 8—10 cm attālumā, bet garo stublāju šķirņu stādus — 12—15 cm attālumā. Kad tie ir paauguši garāki, noliec vienu stublāju pa labi, otru pa kreisi utt., lai piekļūst vairāk gaismas.

Jāzina arī, ka vairāku šķirņu gurķi ir daļēji vai pilnīgi divmāju augi, t. i., uz auga attīstās tikai viendzimuma, t. i., sievišķie, un tikai nedaudz vīrišķo ziedu. Lai ziedus sekmīgi apputeksnētu, pamīšus ar šīs šķirnes augiem jāaudzē arī atbilstošas apputeksnētājas gurķu sķirnes augi.

Lai ziedus pilnīgi apputeksnētu un izaugtu kvalitatīvi gurķi, bitēm katrs zieds jāaplido (jāapputeksnē) vismaz 8—10 reizes. Izmēģinājumos ir noskaidrots: ja bites katru gurķa sievišķo ziedu aplido 8—10 reizes, no 100 apputeksnētiem ziediem izaug apmēram 97 gurķi, ja aplido 5—7 reizes, izaug 91 gurķis, ja aplido 1—4 reizes, izaug 65 gurķi. Turklāt pēdējā gadījumā daļa gurķu veidojas kropli: viens gals ir resnāks, otrs — tievāks. Sēklas ienākas tikai resnākajā daļā.

Taču jāatzīmē, ka kropli augļi dažos gadījumos izveidojas arī tad, ja augsne nav pareizi mēslota. Turklāt gurķi ir siltumprasīga kultūra. Ja augšanas laikā ir vēsas dienas, bet naktī temperatūra pazeminās zem +16oC, tad stipri tiek traucēta vairāku barības elementu uzņemšana, augi panīkst, ziedi attīstās sīki, bites tos neaplido, gurķu raža ir niecīga.

Pamatojoties uz izmēģinājumiem, ir konstatēts, ka, sējot viengadīgas gurķu sēklas (iepriekšējā vasarā audzētas), augam veidojas vairāk vīrišķo ziedu nekā sievišķo, līdz ar to arī gurķu raža samazinās. Bet, sējot vairākus gadus uzglabātas sēklas, augam izaug vairāk sievišķo ziedu, un saigaidāma laba raža.

V. Kamola