Humuss, viens no augsnes elementiem, kas visvairāk nepieciešams tās auglīgumam, rodas, satrūdot organiskajām atliekām. Smagās māla un vieglās smilts augsnes var stipri uzlabot ar humusu. Rezultātā labāk attīstās augu sakņu sistēma. Humuss gluži kā sūknis uzsūc ūdeni, barības vielas un labi laiž cauri gaisu. Turklāt humusā ir visi augiem nepieciešamie barības elementi optimālā daudzumā.

Ar laiku humusa vielas augsnē izsīkst, jo baktēriju iedarbībā tās pamazām pārvēršas mierālajos komponentos. Ja humusa nav vai tā ir maz, augi kļūst vārgi. No šādām augsnēm parasti pazūd to pastāvīgās iemītnieces sliekas un vaboles.
Humusa iegūšanas avots dārzu iecirkņos var būt komposta kaudze, ko var salīdzināt ar savdabīgu fabriku. Miljoniem baktēriju, slieku un kukaiņu augas diennaktis noārda un pārveido organiskās atliekas.

Komposta kaudzi var ierīkot pat nelielā dārza iecirknī tā, lai tā neizskatītos pēc atkritumu izgāztuves. Tai vietu vislabāk izraudzīties iecirkņa stūrī zem kāda kupla koka, piemēram, lazdas, vai šķūņa ēnā, jo saulē komposta kaudze drīz izžūst. Lai tas nenotiktu, dažreiz to apliek ar velēnām, zemi vai zāli. Kaudzes optimālais lielums — 1,5m augstumā un platumā, garums var būt dažāds. Ja komposta kaudze ir pārāk augsta vai plata, tajā mītošās augsnes baktērijas iet bojā skābekļa trūkuma dēļ, attīstās pūšanas baktērijas un kaudze sāk nepatīkami ost.

Komposta kaudzei izraudzītajā vietā norok 20 cm biezu augsnes slāni, uzber 10 cm biezu kūdaras kārtu vai 5—7 cm biezu augsnes slāni. Šāds slānis neļauj barības vielu šķīdumam iesūkties zemē, bet nav šķērslis slieku iekļūšanai komposta kaudzē.

Komposta kaudzē var mest visas virtuves un dārza organiskās izcelsmes atliekas: nopļautu zāli, lapas, lakstus, sapuvušus augļus, nezāles, kurām vēl nav sēklu; tikai jāraugās, lai tur neiekļūtu vārpatu, tīruma tīteņu, gārsu sakņu atgriezumi. Šādā kaudzē var mest arī kartupeļu mizas, zāģu skaidas, sagrieztu kartonu un sīki sacirstus zarus. Tajā nedrīkst iekļūt stikla lauskas, plastmasas priekšmeti, lupatas, skārda gabali.

Vasarā komposta kaudzi regulāri aplaista. Vēlā rudenī kompostu pirmo reizi ar dakšām samaisa, lai sadalīšanās process visā kaudzē norisinātos vienmērīgi. Komposta kaudzes virspusē esošās baktērijas organiskās atliekas noārda daudz ātrāk nekā tās, kas mīt iekšējos slāņos, jo tur nav pietiekami daudz skābekļa, tāpēc nepieciešams kompostu samaisīt, lai baktērijas mainītos atrašanās vietām.
Pirms salnām kaudzi ieteicams pārklāt ar zemi, skuju zariņiem vai lapām. Ja kaudzē ir atliekas, kas lēni sadalās, to kompostēšanas laiks ir 1—2 gadi. Gatavs humuss ir relatīvi viendabīga, parasti tumša, irdena masa, ko augsnē var iestrādāt jebkurā laikā un kas labi noder visām kultūrām.

Komposta kaudzi var nomaskēt ar dēļiem, finiera plāksnēm vai sintētisko materiālu. No divām trim pusēm var iestādīt vīteņaugus.

V. Korčagins,
Augu aizsardzības stacijas direktors