Ar organiskiem mēslošanas līdzekļiem augsnē tiek ievadītas visas augiem nepieciešamās barības vielas: kā makroelementi, tā mikroelementi.

Barības vielas organiskajos mēslos galvenokārt ir organiskos savienojumos, kurus augi var uzņemt pakāpeniski pēc organisko vielu sadalīšanās, ko veic augsnes sīkorganismi — baktērijas. Ar organiskajiem mēsliem augsnē tiek ievadītas derīgās baktērijas, kas mineralizē augsnē esošās organiskās vielas un atbrīvo tur “ieslēgtās” barības vielas — padara tās augiem uzņemamas. Organiskajiem mēsliem augsnē sadaloties, atbrīvojas ogļskābā gāze, kas veicina augsnē grūti šķīstošo ķīmisko savienojumu pārtapšanu vieglāk šķīstošos savienojumos, kurus augi var uzņemt. Bez tam organiskais mēslojums uzlabo augsnes fizikālās īpašības: palielinās trūdvielu daudzums, vieglās augsnes kļūst saistīgākas, smagās — irdenākas, organiskie mēsli palielina augsnes buferspēju. Organisko mēslu ietekme augsnē ir jūtama vairākus gadus. Vienīgais organisko mēslu trūkums: tie visas barības vielas satur mazās koncentrācijās un, lai apmierinātu augu vajadzību, tie jālieto lielās devās.

Viens no galvenajiem organisko mēslu veidiem ir kūtsmēsli. Tos iegūst no dzīvnieku cietajiem un šķidrajiem ekskrementiem, kas ir sajaukti ar pakaišiem. Kūtīs jālieto tik daudz pakaišu, lai tie saistītu visu urīnu un cietos ekskrementus, bet ārpus kūts — lai nerastos mēslu sula. Kūtsmēslus krauj un glabā kaudzēs, lai tie ziemā nesasaltu, lai baktērijas tur darbotos nepārtraukti. Šādi uzglabātu kūtsmēslu un pakaišu organiskā masa jau pēc 3 mēnešiem ir daļēji sadalījusies un tos var izmantot augsnes mēslošanai. Labus kūtsmēslus iegūst, ja tos uzglabā 6 mēnešus.

No govs gadā var iegūt 8 t svaigu vai 6 t sadalītu kūtsmēslu (pēc 6 mēn.) No cūkas — 1,5 t svaigu vai 1 t sadalītu kūtsmēslu. Cūku mēsli ir ar barības vielām bagātāki — tie satur vidēji 0,57% kopslāpekļa, 0,38% fosfora un 0,22% kālija, bet govju mēsli — attiecīgi 0,4% slāpekļa, 0,18% fosfora un 0,25% kālija.
Kūtsmēsli jāizārda uz lauka rudenī pirms augsnes aparšanas (aprakšanas), uz kvadrātmetru jādod 6—10 kg. Ja kūtsmēsli nav iestrādāti rudenī, tos var iestrādāt agri pavasarī (labi sadalījušos, nevis svaigus).

Ļoti labs organiskais mēslojums ir putnu mēsli. Tie satur apmēram divas reizes vairāk slāpekļa, četras reizes vairāk fosfora nekā cūku mēsli. Putnu mēslus labāk iestrādāt augsnē pavasarī — 2—3 kg uz 1 m2.

Govju un cūku mēslus bez pakaišiem var raudzēt. Cietos ekskrementus iepilda mucās, uzlej trīs reizes vairāk ūdens un tur siltumā (virs +10 oC) vairākas dienas, līdz parādās putas. Šādi sagatavotu masu izlaista lecektīs, siltumnīcās, arī atklātā laukā. Raudzētā masa satur ogļskābi, tā papildina gaisa ogļskābes daudzumu un veicina augu augšanu.

Vērtīgs organiskais mēslojums ir komposts. Tas ir dažādu organisko vielu maisījums, kas mikroorganismu ietekmē jau daļēji sadalījies. Visplašāk tiek lietoti kūdras un vircas, kūdras un kūtsmēslu, kūdras un kaļķu, kūdras un minerālmēslu, kūdras un pelnu komposti. Šiem kompostiem organiskā viela ir kūdra, bet piedevas ir tikai kā barības avots mikroorganismiem. Kā organisko vielu var izmantot visus saimniecību atkritumus: bojātus salmus, nezāles, lapas un lakstus, koku skaidas, spaļus u.c.

Kompostus gatavo šādi: kaudzēs krauj kārtām vai slāņiem kompostējamo materiālu ar piedevām. Lai organiskās vielas noārdītos straujāk, kaudzēs jābūt pietiekoši daudz mitruma (ja vajadzīgs, pielej ūdeni) un gaisa (kaudzes pārrok). Komposts ir gatavs, ja nav saskatāms tā izejmateriāls un tas ir birstošs. Kompostā ir mazāk barības vielu nekā kūtsmēslos, bet tas ir bioloģiski aktīvāks. To var dot visām kultūrām: papildmēslojuma veidā un arī mulčēt augsni (6—10 kg uz 1 m2).

Kompostus var gatavot arī no trūdzemes. Trūdzeme ir vecu lecekšu zeme, kuru sajauc ar lapām, lakstiem, nezālēm, kūdru, kūtsmēsliem un minerālmēsliem. Rīkojas šādi: visus komponentus sakrauj 2—2,5 m platās un 1,5 m augstās kaudzēs, salej ar ūdeni, pārsedz ar kūdru vai trūdzemi. Gadā masu vismaz vienu reizi pārrok un vēlreiz salej ar ūdeni. Kompostē gadu vai divus.

J. Laganovskis,
lauksaimniecības zinātņu kandidāts