Liela nozīme ir pareizai augļaugu šķirņu izvēlei. Vispareizāk mazdārzā ir stādīt salizturīgas vietējās augļu koku šķirnes, bet turpmākajos gados, kad ir uzkrātas zināšanas un pieredze to audzēšanā, vainagos pārpotēt labākās šķirnes. Ābelēm labākās stumbrveidotājas šķirnes ir ‘Antonovka’, ‘Svītrainais anīss’, ‘Šaropai oseņņij’, bumbierēm — ‘Madonas ziemcietīgā’, ‘Preiļu ziemcietīgā’, ‘Tjoma’, ‘Vasaras bergamote’. Plūmju stādiem (vietējo plūmju) ‘Latvijas dzeltenā olplūme’, ‘Latvijas sarkanā olplūme’, ‘Kārsavas plūme’, ‘Būka’ sakņu atvases, bet ķiršiem — ‘Latvijas zemā’ un ‘Daugmales ķirša’ sakņu atvases. Lai iegūtu mazāka auguma saldos ķiršus, tie jāpotē uz ‘Latvijas zemā’ sakņu atvasēm (sakņu kakla augstumā). Kad stumbrveidotāji ir iesakņojušies, tos otrajā gadā pēc stādīšanas pārpotē ar izvēlēto šķirni. Senāk pundurābeļu pundurpotcelmi un izvēlētās šķirnes bija maz salizturīgas, toties tagad mums ir salizturīgas sķirnes arī pundurpotcelmi (BP9 B491). Tos labi var pavairot, un to sakņu salizturība līdzinās ‘Antonovkas’ sēklaudžu sakņu salizturībai. Ja nav pundurkoku stādu, mazdārzos ieteicams stādīt ‘Anīsu’ vai ‘Antonovku’ un pēc gada ar dubultpoti tos pārveidot par pundurkokiem. Var arī pēc gada izvēlētajā augstumā uzpotēt pundurpotcelmu (B134 vai B491) un vēl gadu vēlāk 12—15 cm augstāk uz pundurpotcelma uzpotēt izvēlēto šķirni.

No ābeļu standartšķirnēm jāaudzē ‘Baltais dzidrais’, ‘Rudens svītrainais’, ‘Antonovka’, ‘Talvenauding’, ‘Safrāna pepiņš’, bet no perspektīvajām šķirnēm ‘Quinta’, ‘Ranger’, ‘Carroll’, ‘Mantet’, ‘Summerred’, ‘Rīgas rožābele’, ‘Forele’. Ja potē stumbrveidotājā, izraugās standartšķirnes: ‘Melba’, ‘Trebū sēklaudzis’, ‘Vidzemes zelta renete’, ‘Bessemjanka mičurinskaja’, ‘Wealthy’, ‘Lobo’. Dienvidrietumu zonai ir piemērotas augstas kvalitātes šķirnes: ‘Alkmene’, ‘Auralia’, ‘Spartan’ u.c. Pret ābeļu kraupi ieņēmīgas šķirnes ir ‘Melba’, ‘Lobo’, ‘Cortland’. Tās var audzēt tikai tajos dārzos, kur precīzi veic augu aizsardzības pasākumus. Pret ābeļu kraupi ļoti izturīgas ir ‘Rīgas rožābele’, ‘Vidzemes zelta renete’, ‘Talvenauding’.

Visā republikā var audzēt šādas bumbieru šķirnes: ‘Vasaras bergamoti’ un ‘Mļejevskaja raņņaja’, bet no perspektīvajām šķirnēm — ‘Lutsa sviesta’ un ‘Karmala’; potējot stumbrveidotājā, arī ‘Kurzemes sviesta’ un ‘Oktobra bumbieri’. No standartšķirnem visgaršīgākie augļi ir ‘Talsu skaistulei’ (dienvidrietumu un rietumu zonā). Labākās ziemas bumbieru šķirnes ir ‘Parīzes grāfiene’ un ‘Aleksandrs Lūkass’ (audzē tikai dienvidrietumu zonā) un standartšķirne ‘Basu ziemas’ (dienvidrietumu un rietumu zonā).

Republikā ir rajonētas šādas plūmju šķirnes: ‘Skoroplodnaja’, ‘Latvijas dzeltenā olplūme’, ‘Latvijas sarkanā olplūme’. ‘Aženas plūme’, ‘Kārsavas plūme’, ‘Perdrigon’ un ‘Viktorija’. Dienvidrietumu zonā un rietumu zonā ir ieteicams audzēt ‘Emma Leperman’ un ‘Ulenas renklode’.

Mazdārzos ieteicams audzēt ‘Latvijas zemo’ skābo ķirsi. Saldos ķiršus var audzēt tikai tajās vietās kurās tie spēj pārciest bargas ziemas. Piemērotākās standartšķirnes ir ‘Drogana dzeltenais’ un ‘Vidzemes sārtvaidzis’. Salizturīgākas, bet ar mazāku koka augumu ir Jedzēnos izaudzētās saldo ķiršu šķirnes ‘Agris’, ‘Zita’, ‘Dzintars’, ‘Veldze’, ‘Elfrīda’.

Zemeņu standartšķirnes ir ‘Macherauchs Frūhernte’, ‘Festivaļnaja’, ‘Jūnija smaids’, ‘Senga Sengana’ un ‘Redgauntlet’. Aveņu standartšķirnes — ‘Bolgarski rubin’ un ‘Latham’, perspektīvās šķirnes — ‘Novostj Kuzmina’, ‘Meteor’, ‘Solniško’, ‘Glen Clov’, ‘Lazarevskaja’ un ‘Magnum Bonum Album’. Upeņu standartšķirnes — ‘Belorusskaja sladkaja’, ‘Minai Šmirjov’ un ‘Neapoles’, perspektīvās — ‘Zagadka’, ‘Sejaņec Golubki’, ‘Ļeņingradskij veļikan’, ‘Brōdtorp’, ‘Odžebin’ (Ojebyn) u.c. Jāņogu standartšķirnes ir ‘Holandes sarkanās’, ‘Fīrlandes visagrākā’ un ‘Holandes baltās’, perspektīvas ir ‘Varševiča’ un ‘Juterbogas baltā’. Ērkšķogu standartšķirnes ir ‘Lepas slava’, ‘Kuršu dzintars’, ‘Pārsla’, ‘Koknese’ un ‘Veldze’.

J. Kārkliņš