Dārzeņus sāk sēt agrā pavasarī, turpina visu pavasari, arī vasaru un beidz vēlā rudenī. Sējas laiku nosaka katras kultūras prasības pēc siltuma un mitruma, metereoloģiskie un augsnes apstākļi. Kā pirmos sēj aukstumizturīgos un agrīnos dārzeņus — redīsus, spinātus, dilles un zirņus. Īsi pirms augsnes sasalšanas sēj sakņu dārzeņus — redīsus, spinātus, dilles un zirņus. Īsi pirms augsnes sasalšanas sēj sakņu dārzeņus — burkānus, pastinakus, pētersīļus, sīpolus un dilles. Sējas laika izvēlē jāņem vērā augsnes mitrums: pavasarī augsnei jābūt pietiekami apžuvušai, piemērotai sējas darbiem, bet rudenī tā nedrīkst būt pārmērīgi mitra. Pavasarī smagās augsnēs dārzeņus sēj vēlāk, rudenī — agrāk nekā vieglās augsnēs. Otrs sējas laika noteicējs ir augsnes temperatūra: dārzeņi pavasarī jāsēj tikai tad, kad augsnes temperatūra sasniegusi sēklas dīgšanai nepieciešamo minimālo siltumu. Rudenī jāraugās, lai lauka bioloģiskā slāņa temperatūra nebūtu pārāk zema, tad sēklas nesadīgs. Burkāniem minimālā dīgšanas temperatūra ir 4o, pētersīļiem — 3o, sīpoliem — 2o, dillēm 3o un spinātiem 2o.

Vēlajai rudens jeb pirmsziemas sējai ir tā priekšrocība, ka pavasrī iegūstam par 1—2 nedēļām agrāku ražu. Taču raža bieži vien ir nedaudz zemāka nekā no pavasara sējumiem. Pirmsziemas sējumus mazāk bojā arī kaitēkļi un slimības, jo augi labi ieaug un ir spēcīgi, līdz ar to kaitēkļi tiem nespēj nodarīt lielu ļaunumu.
Pirmsziemas dārzeņu sējai izvēlas no nezālēm tīras, vieglas smilts augsnes, kur pavasarī nesakrājas sniegūdeņi. Nepiemērotas ir kūdras un smagās māla augsnes. Labi, ja augsnē iepriekš ir auguši agrie kartupeļi. Pavasarī vēlams iestrādāt kūtsmēslus. Sagatavojot augsni rudens sējai, pēc priekšauga novākšanas sadedzina vai kompostē visas augu paliekas. Augsni sekli uzrok, lai veicinātu nezāļu sēklu sadīgšanu. Kad nezāles sadīgušas, septembra vidū vai beigās augsni uzrok pilnā lāpstas dziļumā, ai augu atliekas apraktu. Ja augsnē ir vārpatu, sūreņu vai gārsu saknes, tās izlasa. Pēc uzrakšanas augsni ar grābekli nolīdzina, tad uzkaisa 50—70 g/m2 pilnmēslojuma. Ja augsnē maz trūdvielu, iestrādā satrūdējušus kūtsmēslus (15—20 kg/m2). Pēc tam augsni vēlreiz nolīdzina un izveido 20—30 cm augstas dobes 50 cm attālumā citu no citas. Ja dobe ir 1 m plata, izveido 4 rindiņas. Sēt var novembra sākumā, īsi pirms augsnes sasalšanas. Siltos rudeņos, kad ziemas sals iestājas vēlu, sēt var pat decembra beigās. Latvijas apstākļos ir bijuši gadījumi, kad pirmsziemas sēja veikta janvāra vidū. Sēklas nedrīkst sadīgt, pirms augsne sasalst. Pirmsziemas sējai var izveidot 1—2 cm dziļas sējas vadziņas un gaidīt, kad augsne sasalst, tad — sēt. Sēklas nosedz ar nesasalušu augsni, arī ar smilti, kas bijusi uzglabāta pagrabā vai verandā. Izsējas normai pirmsziemas sējumos jābūt par 20—25% lielākai nekā parasti. Jāsēj sēklas ar labu dīgtspēju (vislabākās ir 1. klases sēklas, kuru dīgtspēja ir 85—96%). Pirmsziemas sējā burkāniem izsēj 2,5—3 g/m2 sēklu, galda bietēm — 6—10 g/m2, pētersīļiem — 1,5—2 g/m2, spinātiem — 8—10 g/m2, dillēm — 6—7 g/m2. Vispiemērotākā ir burkānu šķirne ‘Šantenē 2461’. Tā pavasarī pēc sadīgšanas mazāk izzied. Pirmsziemas sējumiem jācenšas izmantot burkānu sēklas, kas audzētas pašmāju republikā. Sējai var izmantot arī burkānu šķirnes ‘Nantes 4’, ‘Arteks’, Pirmsziemas sējai piemērota ir pētersīļu sķirne ‘Cukura’ (‘Saharnaja’), pastinaku šķirne ‘Agrie apaļie’, galda biešu šķirnes ‘Podzimnaja A-474’ vai ‘Bordo 237’. Agrās ‘Armjaniskij’ vai ‘Gribovskij’. Virs diļļu pirmsziemas sējumiem tūlīt pēc sējas izveido koka vai metāla cauruļu karkasu, lai pavasarī, kad dilles sadīgs, uz 10—12 dienām varētu pārvilkt plastmasas plēvi. Tad dillītes izaug sevišķi agri.

Pirmsziemas sējumos var iegūt labu spinātu ražu. Tie ir garās dienas augi: jo diena garāka, jo ātrāk tie izzied. Ja apgaismojums ilgst 10—12 stundu, tad spināti tik ātri neizzied, bet veido kuplu lapu rozetei. Vislabāk spinātus sēt lecektīs novembra sākumā, kad augsne sasalusi un iestājies pastāvīgs sals. AUgsni nosedz ar 10—15 cm biezu lapu kārtu. Marta beigās vai aprīļa sākumā uz lecektīm uzliek logu. Kad lapas atkusušas, tās noņem. Pēc augsnes atkušanas spināti ātri sadīgst. Lecekšu logu uz tiem var turēt līdz maijam. Sējai piemērota ir škirne ‘Viktorija’. Līdzīgi kā spinātus var izaudzēt arī agros sīpollokus. Sīksīpoliņus stāda oktobra vidū lecektīs. Kad augsne ir 5—7 cm dziļi sasalusi, stādījuma vietu nosedz ar lapām vai kūdru. Pavasarī, sākoties sniega kušanai, lecektij uzliek logu. Kad sasalums atlaidies, lapas noņem un maija vidū var iegūt labu sīpolloku ražu. Rudenī vēlākai loku un sīpolu ieguvei var sēt saldo vasaras sīpolu sēklas. Piemērota šķirne ir ‘Skvirskij’.

Mūsu republikas klimatiskie apstākļi ir ļoti nenoteikti. Ziemas mēnešos bieži ir atkušņi,tāpēc dažreiz sēklas sadīgst. Pēc tam iestājas sals, un sēklas var aiziet bojā. Tāpēc rudenī ieteicams sēt sauas sēlas nelielā platībā. Pēc sējas sējumus vai trūdzemes kārtu, lai šie sējumi pavasarī labi un vienmērīgi sadīgtu, mulča arī palīdz saglabāt smilts augsnē mitrumu un neļauj izveidoties augsnes garozai.

Pavasarī visi pirmsziemas sējumi ir jākopj, jāravē nezāles, jāirdina rindstarpas, jāretina augi, jāizdara papildmēslošana. Tūlīt pēc augsnes atlaišanās, ja nav mulčas, sējumu dobes augsnes virskārtu viegli ar grābekli uzirdina. Tad augsne ātrāk iesilst, tiek iznīcināta izveidojusies garoza, sēklas vienmērīgāk sadīgst. Kad dīgsti sadīguši, tos retina; burkānus atstāj 2—3 cm attālumā citu no cita; pētersīļus, sīpolus — 1 — 2 cm; galda bietes — 5 cm attālumā. Pēc retināšanas augiem dod slāpekļa karbamīda (urīnvielas) vai vircas papildmēslojumu. Vislabākais papildmēslojums ir atškaidīta virca (1:6) vai govju mēsli (1:8) — 1 litrs vircas, 6 litri ūdens. Papildmēslojums pirmsziemas sējumiem pēc sadīgšanas ļoti vajadzīgs, tad augi sāk straujāk augt. Slāpekļa papildmēsloumu nedrīkst dot spinātiem, tiem izmanto tikai vircu. Slāpekļa papildmēslojumu augiem dod sausā vai šķīdinātā veidā (30—40 g 10 litros ūdens), otro reizi papildmēslo pēc 10 — 12 dienām.

Ē. Indriksons