Par sēklām, gumiem, sīpoliem
Puķu sēklas, sīpoli un līdzīgas augu daļas ziemā jāuzglabā, ievērojot noteiktu temperatūras un gaisa mitruma režīmu. Ļoti siltās un sausās vai parāk mitrās telpās sēklas var zaudēt dīgtspēju, dzīvokļos uzglabātie sīpoli bieži sažūst.

Sēklu uzglabāšana. Sēklu dīgtspēja atkarīga ne tikai no pareizas to uzglabāšanas. Dīgtspēju iegūst un saglabā tikai pilnīgi nogatavojušās un izžāvētas sēklas. Ja rudenī ievāktas sēklas nedīgst jau nākajamajā pavasarī, pieļauta kļūda: tās novāktas pāragri, vēl nenobriedušas. Sēklas var vākt, kad pogaļas un pākstis, kur atrodas sēklas, ir sausas, dzeltenbrūnas vai brūnas.

Vērtīgākās ir tās sēklas, kas nogatavojušās uz auga.

Sēklas vāc sausā laikā, vislabāk no pulksten desmitiem rītā līdz pēcpusdienai. Mitros rudeņos jāizmanto katrs izdevīgs brīdis. Novāktās pogaļas, pākstis un kurvīšus žāvē ēnainās, labi vēdināmās un siltās vietās. Temperatūra nedrīkst pārsniegt +350C. Lēni žūst un bieži jāapgroza asteru dzimtas puķu kurvīši.

Sēklas uzglabā papīra kulītēs. Optimālā temperatūra — +5 līdz +170C, bet tā var būt arī augstāka. Sēklas labi uzglabājas katrā sausā un siltā dzīvoklī. Dārza mājiņas sēklu uzglabāšanai nav piemērotas. Vairums puķu sēklu dīgtspēju saglabā 2—4 gadus, asteru sēklām tā zūd jau pēc gada vai diviem.
Dāliju gumu ziemošana. Dāliju gumi intensīvi veidojas un briest īsās dienas apstākļos, tādēļ tie izrokami pēc iespējas vēlāk. Gumu attīstību bieži pārtrauc agrās rudens salnas, kurām nereti seko skaistas, siltas dienas, kad gumi vēl varētu briest. Tādēļ ir lietderīgi augus pasargāt no pirmajām, vieglajām salnām. Sevišķi jutīgs ir sakņu kakliņš, kur veidojas ziemojošie pumpuri, no kuriem attīstās jaunie dzinumi. Pirms gaidāmajām salnām augus nosedz ar plēvi vai drēbi, bet sakņu kakliņus pierauš ar augsni vai uzber sausu kūdru. Gumu izrakšanu tomēr nedrīkst novilcināt līdz lielākām salnām, tie jāizrok, kad virszemes daļas ir apsalušas. Stublājus nogriež nedaudz virs augsnes, lai ceru varētu ērtāk saņemt un pārvietot. Gumus izceļ ar dārza dakšām. No gumiem nokrata augsni un nekavējoties sagatavo ieziemošanai. Veco stublāju nogriež tieši virs pumpuru joslas, izgriež vecos un ievainotos gumus, nogriež sīkās sānsaknītes. Ja ir plašākas telpas guumu uzglabāšanai, tos nedaudz sadala, galīgo sadalīšanu var atstāt uz pavasari. Gumus nomazgā un dezinficē. Koka, emaljētā vai plastmasas traukā ielej 0,1 procentīga kālija permanganāta šķīdumu, tanī gumus patur 10—15 minūtes. Dezinficētajiem un apžāvētajiem gumiem griezuma rētas apkaisa ar sasmalcinātu lapkoku ogli. Ziemošanai piemērotākas ir dezinficētas,mitras telpas, kur temperatūra var svārstīties no 2 līdz 60C siltuma.
Gladiolu bumbuļsīpolu uzglabāšana. Bumbuļsīpolus izrok, kad virszemes daļas sāk dzeltēt. Vairumam šķirņu tas ir, sākot ar septembra vidu. Jo vēlāk rok, jo vairāk iespējama bumbuļsīpolu inficēšanās ar dažādām slimībām. Bez tam, vēlu rokot, vairsīpoliņi viegli atdalās un paliek augsnē. Maigās ziemās tie pārziemo, dīgst dažkārt pat pēc vairākiem gadiem. Tā iespējama šķirņu sajaukšanās. Jācenšas bumbuļsīpolus izrakt ne vēlāk kā oktobra pirmajā nedēļā.
Ir gadījumi, kad bumbuļsīpoli jāizrok, kamēr laksti vēl ir zaļi. Sevišķi tas attiecas uz vēlīnām sķirnēm, kas bieži jāizrok tūlīt pēc ziedu nogriešanas. Pēc iespējas ātrāk jāizrok arī agrīnās šķirnes, ja tās vasarā slimojušas, lai izvairītos no bumbuļu inficēšanās. Agrākais termiņš bumbuļsīpolu izrakšanai: tikko sāk atmirt to saknes.

Ja gladiolas novāc, kamēr laksti vēl zaļi, rīkojas šādi: izraktos augus, neapgriežot lakstus, novieto ar kūdru piepildītās kastītēs tā, lai saknes un bumbuļsīpoli būtu apsegti. Kastītes atstāj 8—10 dienas kādā no lietus aizsargātā vietā, lai bumbuļsīpoli varētu pabriest. Kad laksti sāk dzeltēt, tos apgriež un tālāk rīkojas, kā iepriekš rakstīts.

Galīgi bumbuļsīpolus apžāvē labi vēdināmā telpā 25—350C temperatūrā. Šajā temperatūrā aiziet bojā pelēkās puves ierosinātāja sēne. Pēc 5—7 dienām bumbuļsīpoli tiktāl apžuvuši, ka var viegli atdalīt veco bumbuļsīpolu. Noloba arī sausās segzvīņas, kas viegli atdalās. Slimie bumbuļsīpoli ziemošanai neder, tos nekavējoties iznīcina. Mazāk slimos bumbuļsīpolus kodina un glabā atsevišķi no veselajiem. Ieteicams kodināt arī veselos bumbuļsīpolus. Dzīvokļos nedrīkst kodināt ar indīgām ķimikālijām, piemēram, ar fundazolu, kaptānu un tamlīdzīgām. Vienkāršs un labs līdzeklis ir atšķaidīta ķiploku sula. Tās pagatavošanai gaļas mašīnā samaļ 200—300 g ķiploku, uzlej 10 litrus ūdens un nostādina 24 stundas tumšā, vēsā vietā. Pēc tam sīpolus tanī mērcē pusstundu, stundu. Kodinātos bumbuļsīpolus žāvē 10—15 dienas 18—200C temperatūrā. Labi izžāvētos bumbuļsīpolus var glabāt marles maisiņos, kartona kastītēs, kaprona zeķēs. Katrā ievieto pāris daiviņu ķiploku, kas pasargā bumbuļsīpolus no saslimšanas, kavē sakņu ērču savairošanos. Ja nav iespējams dzīvoklī atrast vietu, kur temperatūra nav augstāka par 120C, zeķes un maisiņus var, piemēram, pakārt pie loga ailēm aiz aizskariem, uzlikt uz palodzes, ja zem tās nav radiatoru, un līdzīgās vēsākās vietās.

Gladiolām radiecīgo acidantēru bumbuļsīpolus droši var glabāt 18—200 temperatūrā.

Z. GAILE,
puķkope