Stahiss (stachys sieboldii) ir vērtīgs dārzenis un ārstniecības augs. Pagājušā gadsimta beigās to audzēja Vakareiropas valstīs, ASV, Brazīlijā un dēvēja par “japāņu kartupeli”. Krievijā stahisu sāka audzēt mūsu gadsimta sākumā. Tagad to audzē galvenokārt individuālie dārzkopji, jo nelielo bumbulīšu savākšana nav mehanizēta.

Stahisa bumbuļi ir ļoti oriģināli — līdzīgi gliemežvāciņiem, baltā krāsā, 2—5 cm gari, sver līdz 7 gramiem. Ziedi ir sīki, rozā vai violeti. Stahisu audzē tikai no bumbuļiem. Veģetācijas periods ilgst 130—140 dienas. Stahiss ir aukstumizturīgs un augsnes ziņā pieticīgs augs. Tomēr vislabāk tas aug vieglā augsnē, kas nepārplūst, nav pārāk sausa un ir mēslota ar organiskajiem mēsliem. Ja to nav, var iztikt ar minerālmēsliem.

No viena iestādīta bumbuļa rudenī var noņemt 50—60 bumbuļus. Stahisu var stādīt dobēs jau rudenī pirms sala vai pavasarī ap 10. maiju. Rudens stādījumus mulčē ar 7—8 cm biezu kūdras kārtu. Bargās ziemās vēl uzber 5—6 cm biezu kūdras kārtu.
Pavasarī stādītie bumbuļi sadīgst 14—20 dienās. Sausā un karstā laikā stādījumi jālaista. Rindstarpas rušina sekli,lai nebojātu sakņu sistēmu, kas atrodas tuvu augsnes virskārtai. Ražu novāc oktobra otrajā pusē. Stahisa bumbuļus var atstāt arī zemē ziemošanai, jot tie nesasalst, tomēr tos ieteicams nedaudz mulčēt tāpat kā rudens stādījumus. Pavasarī, kad augsne atkususi, bumbuļus uzmanīgi izrok, lai nenolauztu iespējamos dzinumus, un pārstāda izraudzītā vietā. Rudenī noņemtos bumbuļus līdz pavasarim vislabāk glabāt pagrabā kastēs, pārbērtus ar mitrām smiltīm, no 0o līdz +3oC temperatūrā. Ziemai domāto stahisu var turēt ledusskapī.

Ja pirmajā gadā stahisa stādījuma platība ir tikai daži kvadrātmetri un ir jābaidās no kurmju un žurku postījumiem, tad lauciņam apkārt 40 cm dziļumā ierok skārda vai šīfera plāksnes, arī virspusē tās atstāj 40 cm augstu. Pie lauciņa var iesēt ārstniecības melnsakni. Žurkas, peles un kurmji necieš šīs saknenes smaku.

Stahisu var vārīt un cept tāpat kā kartupeļus, gatavot salātus, no izžāvētiem bumbuļiem iegūst miltus, no tiem vāra mērces un uzlējumus, pievieno mīklai maizes izsrādājumu cepšanai.

Pirms kulināriskās apstrādes stahisa miziņu var arī nenoņemt. Ja to grib noņemt, nomazgātus bumbuļus parasti uzber uz dvieļa, apkaisa ar sāli un paberzē, tad miziņa viegli atdalās.

F. KAŽMIRS