Mārrutki ir daudzgadīgs augs ar resnām, sulīgām saknēm, kuras ļoti plaši izmanto kā garšvielu. Mārrutku saknes satur daudz C vitamīna. To kodīgums atkarīgs no ēteriskajām eļļām, kuru galvenā sastāvdaļa ir alilsinepju eļļa. Visām mārrutku daļām piemīt antimikroba aktivitāte, tādēļ mārrutku saknes maz bojājas un tās viegli uzglabāt svaigas visu ziemu.

Mārrutki ir vecs tautas ārstniecības augs — tos min visās XVI—XVII gs. zāļu grāmatās — “travņikos”. Tautas medicīnā mārrutki lietoti pret mutes dobuma, kā arī ādas “vēzi”, pret podagru, reimatismu, tūskām, tie lietoti kā stimulējošs līdzeklis un ēstgribas veicināšanai pie vispārēja organisma vājumal ārīgi mārrutki lietoti pret zobu sāpēm (uzliek sasmalcinātas saknes uz sāpīgā zoba), pret kakla sāpēm (ierīvē sāpīgo vietu ar sasmalcinātām saknēm vai mārrutku sulu), tie izmantoti arī vasaras raibumu nodzīšanai. Zinātniskajā medicīnā mārrutki ar panākumiem lietoti kroniska hepatīta, smagas formas Botkina slimības ārstēšanai. Mārrutki lietojami ļoti uzmanīgi. Mazās devās alilsinepju eļļa pastiprina kuņģa un zarnu sekrēciju, uzlabo ēstgribu, bet lielās devās var būt par smaga gastroenterīta un nieru asiņošanas cēloni, Pat vājā koncentrācijā alilsinepju eļļa var izraisīt gļotādas un ādas hiperēmiju, radīt dedzinošas sāpes; ilgstoši iedarbojoties šai eļļai, var rasties apdegumiem līdzīgas brūces un audu pamirums.