Ar kūtsmēsliem no viena liellopa kūtsstāvēšanas laikā – apmēram 220 dienās var iegūt 40 kg slāpekļa (N), 12 kg fosfora (P2O5), 44 kg kālija (K2O) un 8 t masas. Kūtsmēsli pareizi jāuzkrāj un jāuzglabā, jālieto daudz pakaišu, lai tie uzsūktu cieto un šķidro ekskrementu ūdeni, saistītu slāpekli (NH3) un citas gāzes, kā arī radītu mājdzīvniekiem higiēniskus apstākļus – sausu, siltu guļasvietu un labu gaisu. Vienam liellopam diennaktī vajag 1–2 kg salmu un 3–4 kg sūnu kūdras pakaišu. Salmi un kūdra jāsajauc kopā. Ja lieto tikai salmus, tad diennaktī vajag apmēram 50 kg. Ja izmanto tikai kūdru, tad iegūst smērējošus kūtsmēslus.

Kūtsmēslus uzglabā speciāli izbūvētās mēslu krātuvēs. Labi tos var uzkrāt arī laukumos aiz kūts vai uz lauka. Vieta kūtsmēslu uzkrāšanai jāsagatavo tā, lai tur neplūstu virszemes ūdeņi. Pirms mēslu kraušanas jānoklāj zāļu kūdras vai zemes (uz lauka glabājot) paklājs 10–15 cm biezā slānī.

Tas uzsūks mēslu sulu.

Ja pakaišu ir maz, kūtsmēsli ir diezgan šķidri, tos ir grūtāk sakraut kaudzē. Šādiem kūtsmēsliem var pievienot vasarā sagatavotu zāļu ķūdru vai zemi. Kūtsmēslu kaudzi veido 1,5–2 m augstu, garums un platums atkarīgs no mēslu daudzuma. Kad kaudze ir sakrauta, to apsedz ar 5 cm biezu zāļu kūdras vai zemes slāni un atstāj līdz rudenim. Pavasarī mēslu kaudzes obligāti jāapsedz ar kūdru vai dārza zemi, lai kūtsmēsli neiežūtu, labāk sadalītos un lai nesavairotos mušas.

J. LAGANOVSKIS,
lauksaimniecības zinātņu kandidāts