Galda bietes (Beta vulgaris L. ssp. rapacea var. rubra) ir divgadīgi, svešapputes balandu dzimtas dārzeņi. Pirmajā gadā tām izaug lapu rozete un sulīga sakne, bet otrajā gadā — 1,5—2 m garas vasas ar vārpveida ziedkopu.

Jau 2000 gadu pirms mūsu ēras bietes bija labi pazīstamas senajā Persijā, kur tās uzskatīja par ķildu un pļāpu simbolu, bet izmantoja kā ārstniecības augu. Tāds pats uzskats pastāvēja arī senajā Grieķijā. Kā sakņu dārzeņus bietes sāka audzēt 800 gadu pirms mūsu ēras.

Senajiem romiešiem bietes bija viens no iecienītākajiem ēdieniem. Uzturā lietoja gan saknes, gan piparotā vīnā izmērcētas lapas. Romas imperators Tibērijs pat izdeva pavēli, ka bietes kā mesli jādod visām pakļautībā esošajām zemēm.
Krievijā bietes ir pazīstamas kopš 10. gadsimta. Ir ziņas, ka jau 16. gadsimtā Krievijā no bietēm ticis gatavots borščs. Ripiņās sagrieztas bietes ar ingvera piedevu pasnieguši pirms pusdienām ēstgribas uzlabošanai, bet biešu lapas liktas pie aukstajām zupām.

Mūsdienās galda bietes uzturā lieto vārītas, marinētas, no tām gatavo zupas un salātus. No svaigām saknēm iegūst sulu, kam ir liela medicīniska vērtība. Biešu fizioloģiskā patēriņa norma uz vienu iedzīvotāju gadā ir 15,9—16 kg.

Galda bietes satur 12—18% sausnas, 1,2—1,3% olbaltumvielu, 10—11% ogļhidrātu. Bietēs ir daudz minerālvielu: kālijs, nātrijs un kalcijs. Tajās ir arī daudz fosfora, sēra, dzelzs, joda. Vitamīnu galda bietēs ir nedaudz. Sakne bagātīgi satur citronskābi, ābolskābi, vīnskābi un skābeņskābi, kā arī aminoskābes: glutamīnskābi, adenīnu, guanīnu. Biešu sarkano krāsu rada krāsviela antociāns, bet rūgteno garšu — alkaloīds saponīns un betaīns.

Medicīnā bietes lieto, ja ir vēdera aizcietējumi, nierakmeņi, mazasinība, aknu un žultspūšļa slimības, ateroskleroze, cinga, ja kuņģa sulā ir maz sālsskābes, kā arī gremošanas procesu regulēšanai. Galda bietēm ir pretaudzēju aktivitāte.
Tautas medicīnā tās lieto, ja cilvēkam ir paaugstināts asinsspiediens un tas ir saaukstējies. Tad dzer biešu sulu, kas līdzīgās daļās ir sajaukta ar medu (1/2—1 glāze 3—4 reizes dienā). Lieto arī tad, ja ir čūlas un augoņi, angīna, zobu sāpes (mutē tur svaigas bietes saknes gabaliņu). Ārstniecībā jālieto tās biešu saknes, kas augušas tālu no lieliem satiksmes ceļiem un kas nav miglotas ar ķimikālijām. Kopš seniem laikiem cilvēki galda biešu sulu lieto sarkano asins ķermenīšu vairošanai. Medicīnas vēsture liecina, ka daudzos gadījumos ar biešu sulas palīdzību ir izārstēta leikēmija.
Bietes ir aukstumizturīgi dārzeņi, optimālā augšanas temperatūra ir 20—220C. Dīgļlapu stadijā tās ir jutīgas pret zemu temperatūru (apsalst —2 līdz —30C). Pieauguši augi apsalst —40C līdz —50C temperatūrā.

Mitrums galda bietēm visvairāk ir vajadzīgs sēklu dīgšanas un sakņu attīstības laikā. Bietēm patīk gaisma, tās slikti aug ēnainās vietās. Bietes jādēsta smilšmāla un mālsmilts augsnēs ar neitrālu reakciju. Augsni galda biešu audzēšanai sagatavo pavasarī: pirms sējas pārrok un iestrādā 50—70 g/m2 kompleksos minerālmēslus. Galda bietes jāaudzē pēc gurķiem, agrīnajiem kartupeļiem. Augsnēs, kas satur maz trūdvielu, pavasarī iestrādā 3—5 kg/m2 trūdzemi vai 5—7 kg/m2 komposta.

Galda bietes pavairo ar sēklām. Tās sēj pavasarī vai agru ražu ieguvei — rudenī. Sēklas pirms sējas kodina ar 80% TMTD preparātu, uz 1 kg sēklu ņem 5 g kodnes. Bietes sēj maija pirmās dekādes beigās vai novembra beigās īsi pirms augsnes sasalšanas tā, lai sēklas nesadīgtu. Rudens sējai izvēlas vieglāku augsni, kur pavasarī nesakrājas notekūdeņi. Rudenī sēklas sēj uz vagu skaustiem, kuri izveidoti 30—40 cm attālumā. Pavasarī izsēj 3—5 g/m2 sēklu 3 cm dziļi, rudenī — 5—8 g/m2 4 cm dziļi.

Ja galda bietes audzē dēstu dobēs, sēklas izsēj 25—30 cm attālās rindiņās. Rudens sējumus jāmulčē: virs sējumiem uzber plānu kūdras kārtu. Lai pavasarī paātrinātu sēklu dīgšanu, tās mērcē stikla traukā svaigā, 12—180C siltā ūdenī (var būt sniega vai ledus ūdens, kā arī dzeramais ūdens, kas uzvārīts un strauji atdzesēts). Traukā sēklas ieber 6—8 cm biezā slānī, lai ūdens līmenis būtu virs tām, un mērcē 12 stundas. Pirms sējas šīs sēklas nedaudz apžāvē un izsēj mitrā augsnē. Ja sēj sausā augsnē, tā uzsūc no sēklām mitrumu, un sēklas var aiziet bojā. Daudzi dārzkopji izveido vadziņu, tajā ielej ūdeni, kad ūdens iesūcies, izsēj sausas sēklas.

Galda bietes var audzēt arī no dēstiem. Sēklas izsēj plēvju seguma siltumnīcā vai zem mazgabarīta plēves. Kad dēstam izveidojušās 4 īstās lapas, to izstāda dārzā. Dēstus sāk audzēt 30 dienas pirms stādīšanas, bet izstāda dārzā maija pirmajā dekādē 25—30 cm attālās rindās un 6—8 cm attālumā augu no auga. Bietes audzējot no dēstiem, ražu var iegūt 15—20 dienas agrāk.

Augsne, kur aug galda bietes, jāirdina, jāpierauš pie auga, jāmēslo papildus, jālaista. Līdz sēklu sadīgšanai augsni irdina viegli ar grābekli šķērsām rindām, bet pēc sadīgšanas ravē nezāles un irdina rindstarpas. Sevišķi svarīgi ir augsni irdināt smagākās augsnēs, jo zemei pēc lietus izveidojas garoza un sēklām ir grūti uzdīgt. Galda bietēm ir vajadzīgs gaiss, un rindstarpu irdināšana veicina tā ieplūdi augsnē. Aizkavēta irdināšana samazina ražu. Bietes retina, kad tām ir 2 īstās lapas. Augu no auga atstāj 6—8 cm attālumā. Izrautos dīgstus izstāda tukšajās vietās. Ja no galda biešu sējumiem vēlas iegūt sīkbietes, tās retina, kad ir izveidojušās saknītes 3—4 cm diametrā. Augšanas laikā bietes divas reizes mēslo papildus: pirmo reizi — pēc retināšanas vai 10.—12. dienā pēc stādīšanas no dēstiem, otro reizi — kad lapas saslēdzas rindstarpās. Mēslo papildus ar kompleksajiem minerālmēsliem — 40 — 50 g/m2. Mēslojumu izkaisa 10—12 cm attālumā no augu rindām. Nevajag lietot daudz slāpekļa. Nekādā gadījumā to bietēm nedrīkst dot pēc 20. jūlija, jo slāpekļa mēslojums veicina nitrātu uzkrāšanos augā. Nitrāti reducējas līdz nitrītiem un, reaģējot ar amīniem, veido kancerogēnas vielas — nitrozoamīnus. Pieļaujamā nitrātu jonu koncentrācija galda bietēs ir 1400 mg/kg.

Kad bietēm sāk piebriest sakne (tās ir 3—4 cm diametrā), pierauš augsni: agrīnajām šķirnēm — jūnija vidū, vēlīnajām — jūlija beigās. Sausās vasarās galda bietes ir jālaista pievakares stundās. Izlieto 3—4 lejkannas uz kvadrātmetru. Lai mitrumu saglabātu, augsni pēc laistīšanas mulčē, uzberot 1—1,5 cm biezu kūdras kārtiņu. Sausā vasarā bietes laista ik pēc 3—4 dienām.

Agri sētās galda bietes novāc jūlija sākumā, bet uzturā tās izmanto visu vasaru līdz rudenim. Ziemas patēriņam bietes novāc septembra vidū vai beigās pirms lielajām rudens salnām. Saknes izrauj un tūlīt nogriež lapas, atstājot 1,5—2 cm garus lapu kātus. Pēc izraušanas saknes nedrīkst citu pret citu sist, jo mizā var rasties nobrāzumi. Šādas saknes ziemā ātri sāk bojāties. Ziemai novāktās saknes uzglabā kastēs 2—30C tempratūrā. Gaisa mitrumam pagrabā jābūt 82—85%.