Decembris

Klāt decembris. Gaisā jūt jau tuvojošās ziemas elpu. Debess austrumu pusē jau “pabāzuši galvu” ziemas zvaigznāji — Vērsis, Dvīņi, Vedējs. Ziemeļu pusē savukārt visā godībā mirdz abi Lāči un Pūķis. Dienvidu pusē redzami Andromēda, Pegazs, Auns un Zivis. Gandrīz pie paša horizonta — Valzivs un Ūdensvīrs. Bet gandrīz zenītā izvietojušies Persejs, Kasiopeja un Cefejs. Perseja zvaigznājs nav sevišķi spožs. Spožākā zvaigzne šajā zvaigžņu grupā — Mirfaks — ir nedaudz spožāka par otro zvaigžņu lielumu. Un tomēr šajā zvaigznājā ir daudz interesanta. Šķiet, ka vissaistošākais objekts tajā ir Algols, viena no pazīstamākajām maiņzvaigznēm. Saskaņā ar leģendu Persejam uz vairoga atradusies briesmones gorgonas Medūzas galva, kuras skatiens vien katru pārvērtis akmenī. Senajos zvaigžņu atlantos tieši Algols apzīmē gorgonas galvu. Un nav jau arī brīnums — senajos laikos Algola pat ar aci ievērojamā neizskaidrojamā spožuma maiņa tika izskaidrota ar ļauno garu darbību. Pats nosaukums Algols cēlies no arābu vārda Al-Ghul. Arābu mitoloģijā Gūla bija sieviete dēmons, kas mīlēja piebiedroties vientuļiem ceļiniekiem, novest tos no ceļa un tad apēst. Un tikai 18. gs. angļu astronoms Džons Gudraiks pareizi izskaidroja šīs zvaigznes spožuma izmaiņas. Izrādās, ka tā ir dubultzvaigzne, kurā viens komponents periodiski aizsedz otru. Algols ir vēsturiski pirmā zināmā t. s. aptumsuma maiņzvaigzne. Nedaudz uz leju no Perseja, Vērša zvaigznājā, atrodas mums jau zināmā zvaigžņu kopa Sietiņš jeb Plejādes. Tai īpašu vērību veltīja ne tikai senie latvieši. Tā, piemēram, sena grieķu teika vēsta, ka Plejādes esot septiņas titāna Atlanta meitas. Senās ģermāņu tautas šajā kopā saskaitīja meža cūku baru, krievi — režģi, mietiņus vai pat vistu-perētāju. Igauņi un lietuvieši savukārt tāpat kā mēs palikuši pie sietiņa.

Otrā pusē Kasiopejai novietojies Cefejs. Saskaņā ar sengrieķu teikām — Kasiopejas vīrs un Etiopijas valdnieks. Arī šis zvaigznājs ir samērā nespožs. Spožāka par trešo zvaigžņu lielumu ir tikai tā spilgtākā zvaigzne Alderamins. Arī Cefeja zvaigznājā ir interesanta maiņzvaigzne, kuru apzīmē ar grieķu burtu δ (delta). Šī zvaigzne devusi nosaukumu veselai maiņzvaigžņu grupai ar līdzīgām īpašībām — cefeīdām. Atšķirībā no aptumsuma maiņzvaigznēm to spožuma maiņa gan notiek, pulsējot pašai zvaigznei.

No planētām decembrī redzama vakara zvaigzne Venēra. Zivju zvaigznājā redzams arī Jupiters. Marss savukārt redzams no rītiem Svaros.

Bet Saule jau kopš 22. novembra plkst. 23 atrodas Strēlnieka zīmē. Lielākā daļa astroloģijas avotu ir vienisprātis, ka šie cilvēki esot labsirdīgi, uzņēmīgi, dzīvē veiksmīgi. Izceļoties ar zināšanu alkām. Tiesa, grāmata “Mēnešu planētas” brīdina, ka zem šīs zīmes dzimušas sievietes esot ātri nokaitināmas.

Noslēdzies vēl viens gads — vēl viens Zemes apgrieziens ap Sauli un līdz ar to arī vēl viens cikls zvaigžņotās debess redzamajās izmaiņās un mūsu stāstā par tām.