APRAKSTS:

Viengadīgs pārziemojošs un divgadīgs, liels (ga 60-170 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs kails, stāvs, dobs, zarains, klāts ar sarkanīgiem plankumiem un zilganu apsarmi. Lapas kailas, lielas (ga 20-40 cm, pl 15-35 cm), trīsstūraina apveida, daudzkārt plūksnainas, stublāja augšdaļā makstainas, apakšējās ar dobiem kātiem. Čemurā 12-20 stari. Ir vīkals un vīkaliņš. Ziedu vainaglapas baltas, galā ar jomu. Auglis – ieapaļš (ga 0.2-0.5 cm) dvīņsēklenis, ribas viļņainas. Zied no jūnija līdz augustam.

IZPLATĪBA:

Sākotnēji izplatīts Vidusjūras reģionā un Rietumāzijā. Kā ārstniecības augs ieviests Eiropas ziemeļdaļā, kur pārgājis savvaļā.

Latvijā retumis visā valstī.

BIOTOPI:

Nelielas grupas dažādās nezālienēs, ceļmalās, izgāztuvēs, vecos parkos un mītņu tuvumā.

ĪPAŠAS NORĀDES:

Ārstniecības augs. Indīgs augs. Citu čemurziežu dzimtas sugu vidū nekļūdīgi atšķirams pēc kailā, sarkanīgi plankumainā stublāja.