ĀRSTNIECISKĀ NOZĪME

Auga ārstniecisko vērtību nosaka tajā esošās vielas. Diterpēni iedarbojas spazmolītiski uz gludo muskulatūru, fenolās skābas iedarbojas, kā antioksidanti, kā arī rada pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbību. Flavonoīdi rada prettūskas un hemolītisku iedarbību. Franču zinātnieki, veicot eksperimentus ar šo augu uz dzīvniekiem, noteica tā neiro-sedatīvās īpašības.

Tautas medicīnā nostādinājumus un novārījumus no melnās zīlaines, izmanto pret bezmiegu, lai mazinātu spriedzi, mazinātu sāpes pakrūtē un samazinātu arteriālo asinsspiedienu. Kā diurētiķi, šī auga nostādinājumu izmanto, lai mazinātu dažādu etioloģiju tūskas. Novārījumi tiek uzskatīti par efektīviem pret menstruālajām, muskuļu un locītavu sāpēm. Turklāt muskuļu sāpju gadījumā iesaka novārījumu pievienot vannas ūdenim. No novārījumiem taisa arī aplikācijas išiasa un reimatisma gadījumā.

Melnai zīlainei ir īss, ložņājošs saknenis ar vienkāršu vai sazarotu stublāju, kurš sasniedz augumu 100-120cm. Auga stublājs apmatots, četršķautņains, sākotnēji zaļš, taču ar laiku kļūst sarkani violets. Izplestie, garie zari klāti ar zobotām, tumši zaļām lapām, tās ir parastas, smailas, olformas uz īsiem lapu kātiem, kuras sasniedz 5-8cm garumu un 3-6cm platumu.

Ziediņi divlūpu, rozīgi violeti vai netīri rozā. Augļi- cilindriski vai olformas melni riekstiņi, garumā līdz 2mm.